Kaisles atspulgi
Описание книги
Greisa Rezerforda ir skaista, gudra un neatkarīga. Un viņa dzīvo laikā, kad par labu īpašību tiktu uzskatīta tikai pirmā. Tomēr Greisai nav vaļas par to satraukties – dienas viņa vada, strādājot reklāmas aģentūrā, būdama viena no retajām sievietēm, kurām ļauts darīt šādu darbu. Naktīs Greisa apmeklē labākās kafejnīcas, dzer izsmalcinātus dzērienus, dejo čarlstonu un iepazīstas ar intriģējošiem cilvēkiem. Naksnīgie piedzīvojumi tiek aprakstīti avīzes slejā, kuru Greisa raksta ar pseidonīmu, savu alter ego – cinisko un asprātīgo Dimanti Griezni, kuras asā mēle nežēlo nevienu. Reiz Londonā ierodas divi noslēpumaini svešinieki – dēmoniski pievilcīgs rakstnieks un kāds valdzinošs džentlmenis. Abi vīrieši sašūpo Greisas šķietami ērto, bohēmisko ikdienu, uzjundot jautājumus, no kuriem Greisa līdz šim izvairījusies. Vai sievietes dubultā dzīve ir alkas pēc baudas un piedzīvojumiem? Vai varbūt tā ir bēgšana no sevis un pagātnes atspulgiem, kuri atstājuši neizdzēšamas pēdas tagadnē.
Отрывок из книги
Vakar vakarā jaunatklātajā “Salamandras” deju klubā, Koventrijas ielā (viņi pasniedz vienu no Londonā labākajiem steak-au-poivre strauja, uzmundrinoša džeza pavadībā), kāds apšaubāmu tikumu džentlmenis cilindrā izmēģināja ar mani visai vardarbīgu čarlstonu un nekādi nebija aizdabūjams prom. Šodien es oficiāli atrodos “atlabšanas procesā” – tādā, kam nepieciešams mājās pavadīts vakars ar zivju pastas sviestmaizi un kakao krūzi. Tāpēc ka tā nav tikai mana galva vien, kas šobrīd sāp; tā nav parastā zvanīšana ausīs, kņudināšana kaklā un nelabums kuņģī. Nē, šodien manas lilijbaltās kājiņas ir zili melnas. Mīļo lasītāj, es tik tikko spēju pastaigāt!
Kā jau jūs zināt, ir pagājis vairāk nekā gads, kopš čarlstons izkāpa krastā un ieperinājās mūsu labākajos deju klubos. To švītīgi dejo Parīzē un Ņujorkā. Tad cik ilgam laikam vēl jāpaiet, līdz londonieši iemācīsies to darīt kārtīgi? Ar vīriešiem lielākoties ir visļaunāk. Goda vārds, ir gluži neizturami noskatīties uz šīm spārdīgajām un ļodzīgajām kājām. “Salamandrā”, izejot uz deju grīdas, jūs uzņematies atbildību par savu dzīvību. Patiesībā es pat neieteiktu sēsties pie galdiņa līdzās deju grīdai. Tomēr daudzas vājā dzimuma pārstāves nav nemaz daudz labākas – patiesi, ir visai daudz cāļu māšu, kas tikušas līdz Vestendai ar knābāšanu un šūpošanos.
.....
– Man patīk šī vieta, – sacīja Greisa. Viņi roku rokā pastaigājās starp elegantajiem kokiem – sēru vītoliem, ciedriem un ozoliem, kuru lapas viegli čabēja. Šur un tur bija nelieli klajumi ar grieķu dievu statujām vai uz nakti izslēgtām strūklakām centrā. – Tai piemīt kas īpašs. Es nespēju to izskaidrot.
– Tas viss ir sudrabains un pilns ar burvestībām, – sacīja Stīvens. – Te var notikt jebkas. Vai tev tā neliekas?
.....