Nāves inspektors
Реклама. ООО «ЛитРес», ИНН: 7719571260.
Оглавление
Deivids Morels. Nāves inspektors
IEVADS
PIRMĀ NODAĻA. SLEPKAVĪBU APGABALS
OTRĀ NODAĻA. BAZNĪCAS LOŽA AR AIZKARIEM
TREŠĀ NODAĻA. NĀVES NAMS
CETURTĀ NODAĻA. KRISTĀLA PILS
PIEKTĀ NODAĻA. TROŅA ZĀLE
SESTĀ NODAĻA. SĒRU NOLIKTAVA
SEPTĪTĀ NODAĻA. VAKARIŅAS PILĪ
ASTOTĀ NODAĻA “LAIMES RATS”
DEVĪTĀ NODAĻA. BEDLAMA
DESMITĀ NODAĻA. VOTFORDA
VIENPADSMITĀ NODAĻA. TUMSA TUMSĀ
DIVPADSMITĀ NODAĻA. NO DARBA NAMA UZ KAPSĒTU
TRĪSPADSMITĀ NODAĻA. BEZDIBENĪGĀ IEKŠĒJĀ PASAULE
PĒCVĀRDS. TURPMĀKĀS DĒKAS AR OPIJA LIETOTĀJU
PATEICĪBA
PAR AUTORU
Отрывок из книги
Mūsdienās stingrā pretnarkotiku likumdošana tiek uztverta kā pilnīgi pašsaprotama, un tādējādi fakts, ka gandrīz visu deviņpadsmito gadsimtu gan Britu impērijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs opijs, no kura iegūst heroīnu un morfiju, bija likumīgi iegādājams, raisa pārsteigumu. Tolaik to varēja iegādāties ij aptiekās, ij miesnieku veikalos, ij pārtikas veikalos; opiju pārdeva pat avīžzēni. Opija pulvera un alkoholiska dzēriena (parasti brendija) maisījumu sauca par opija tinktūru. Pudele šādas tinktūras glabājās vai katrā tālaika saimniecībā – līdzīgi kā šodien mājas aptieciņās parasti ir atrodams aspirīns. Opijs bija gandrīz vienīgais pretsāpju līdzeklis (ja neskaita alkoholu), un to lietoja pret galvassāpēm, menstruāciju sāpēm, gremošanas traucējumiem, siena drudzi, ausu sāpēm, muguras spazmām, zīdaiņu kolikām, vēzi – praktiski jebkuru iespējamo kaiti.
Tomass de Kvinsijs, viens no spožākajiem deviņpadsmitā gadsimta rakstniekiem, kuram bija lemts izpelnīties bēdīgu slavu, pirmoreiz saskārās ar šo zālīti jaunībā, kad cieta no zobu sāpēm. Piedzīvoto eiforiju viņš aprakstīja ar vārdiem “debešķīgas baudas bezdibenis”, “panaceja visam cilvēces postam”, “laimes noslēpums”. Astoņus gadus viņš šo substanci lietoja laiku pa laikam, taču, sasniedzot divdesmit astoņu gadu vecumu, iedzīvojās pieradumā, no kura nejaudāja atbrīvoties līdz pat kapa malai. Deviņpadsmitajā gadsimtā fiziskas un garīgas atkarības jēdziens nebija pazīstams. Opija lietošanu uzskatīja par vienkāršu ieradumu, kuru var pārtraukt ikviens ar raksturu un disciplīnu apveltīts cilvēks. Nespēdams atmest tā lietošanu, de Kvinsijs tika nosodīts par paškontroles trūkumu, kaut arī mēģinājumi atradināties no opija lika viņam “stipri satraukties, locīties mokās, piedzīvot pulsējošas sāpes un sirdsklauves un justies kā sagrautam”.
.....
Opija lietotāja zilās acis bija cieši piekaltas līķim, un viņš palika atbildi parādā. Piedevām pirmo reizi šajā rītā viņš bija pārstājis knosīties.
– Nesaprotu, kāpēc es taujāju. Dabiski, ka jūs šādās situācijās jūtaties kā zivs ūdenī, – Bekers novilka. Viņš pagriezās pret Emiliju, kura bija palikusi sēžam un vēroja tēvu. – Un jūs, Emilij? Kā jūtaties?
.....