Katrīna ir pēdējā likumīgā slavenās Mediči dzimtas atvase. Viņa pārcieš brīdi, kad reiz tik varenā ģimene tiek padzīta no Florences, un tik tikko izbēg no nāves saniknota pūļa rokās. Vēl pusaudzes gados viņa kļūst par Francijas karaļa Fransuā Pirmā dēla līgavu, un no Itālijas viņu aizsūta uz valsti, kur vīra senā mīļākā atstumj viņu ēnā un pazemo. Izturīgā Katrīna cenšas iekarot sev vietu dzīvē, izmantojot draudzību ar slaveno pareģi Nostradamu un savas īpašās gaišredzības spējas. Bet dzīves četrdesmitajā gadā Katrīna zaudē vīru, paliekot viena ar sešiem maziem bērniem, un kļūst par reģenti valstī, ko plosa reliģiskas nesaskaņas un nodevīgu augstmaņu godkāre.
Оглавление
K. V. Gortners. Katrīnas Mediči grēksūdze
Bluā, 1589. gads
1. daļa. 1527. – 1532. gads. Trauslā lapa
1. nodaļa
2. nodaļa
3. nodaļa
4. nodaļa
2. daļa. 1532. – 1547. gads. Kaila kā bērns
5. nodaļa
6. nodaļa
7. nodaļa
8. nodaļa
9. nodaļa
10. nodaļa
3. daļa. 1547. – 1559. gads. Gaisma un miers
11. nodaļa
12. nodaļa
13. nodaļa
14. nodaļa
15. nodaļa
16. nodaļa
17. nodaļa
4. daļa. 1559. – 1560. gads. Tīģeri
18. nodaļa
19. nodaļa
20. nodaļa
21. nodaļa
5. daļa. 1560. – 1570. gads. Vētra
22. nodaļa
23. nodaļa
24. nodaļa
25. nodaļa
26. nodaļa
27. nodaļa
28. nodaļa
6. daļa. 1571. – 1574. gads. Sarkanā nakts
29. nodaļa
30. nodaļa
31. nodaļa
32. nodaļa
7. daļa. 1574. – 1588. gads. Mīļotais
33. nodaļa
34. nodaļa
35. nodaļa
36. nodaļa
37. nodaļa
38. nodaļa
39. nodaļa
Bluā, 1589. gads
Autora pēcvārds
Отрывок из книги
Es neesmu jūtelīga.
Pat jaunībā nebiju radusi slīgt skumjās un nožēlā. Gandrīz nekad negremdējos atmiņās, gandrīz nekad nedomāju par laika plūdumu. Daži apgalvotu, ka man nav nekāda priekšstata par nožēlu. Mani ienaidnieki uzskata, ka es lūkojos tikai uz priekšu, pat acis nemirkšķinādama, un domāju tikai par nākotni, par nākamo karu, kas jāizcīna, par nākamo dēlu, kam dziedāt slavas dziesmas, par nākamo pretinieku, ko vajadzētu iznīcināt.
.....
Bet hercogiene piebilda: – Ak, bērns, jūs noteikti esat izmisusi. Tēvocis ir miris, un jūs esat kļuvusi par nabadzi, zaudējot pūru.
– Pūru? – es izbrīnījusies pārvaicāju. – Vai tad karalis to nesaņēma tūlīt pēc manām kāzām?
