Muchachas. Vējš vēl uzburs pavasari
Реклама. ООО «ЛитРес», ИНН: 7719571260.
Отрывок из книги
Sēdēdama pie sarkanā Kangoo stūres, viņa noskatās, kā garām aizšaujas Burgundijas uzkalni, tilti, ciemi. Pazib kāda pazīstama lauku saimniecība, dīķis, vēja šūpota, balta sēta. Pie Morē uzņēmuma saritinājies guļ svītrains kaķis.
Viņa varētu vadīt automašīnu, pat neatvērdama acis. Šo ceļu viņa zina no galvas. Viņa regulāri brauc uz Lionu. Viņa palūdz, lai Žoržs viņai aizdod savu auto. Un palūdz Žilī brīvu dienu. Viņa neko nepaskaidro.
.....
Tirkē viņai vairs nav vajadzīgs. Gluži pretēji, tagad viņa vēlas glābt savu dzīvību, nevis ļaut tai izplūst pa grīdu.
Kādu dienu viņa bija mēģinājusi uzmeklēt Plisonjē vārdu Parīzes telefonu grāmatā. Tāda tur nebija. Viņa nezināja, kā sauc uzņēmumu, kurā viņš strādā. Viņa sev sacīja: bet varbūt viņš nemaz neeksistē? Varbūt viņš ir tikai manā slimajā prātā radies tēls? Varbūt Rejam ir taisnība? Varbūt es tiešām esmu jukusi?
.....