Реклама. ООО «ЛитРес», ИНН: 7719571260.
1. NODAĻA
2. NODAĻA
3. NODAĻA
4. NODAĻA
5. NODAĻA
6. NODAĻA
7. NODAĻA
8. NODAĻA
9. NODAĻA
10. NODAĻA
11. NODAĻA
12. NODAĻA
13. NODAĻA
14. NODAĻA
15. NODAĻA
16. NODAĻA
17. NODAĻA
Konija vilka savu nelielo ceļojumu somu uz riteņiem cauri Hītrovas ielidošanas zālei un devās taisnā ceļā uz taksometru pieturu. Iespējams, būtu vajadzējis piezvanīt Mērijai un palūgt, lai draudzene atbrauc pretī, jo notikušā dēļ gaidīšana rindā un brauciens taksometrā uzdzina teju vai šermuļus. Tiesa, tad nāktos visu izstāstīt, bet īsto vārdu vēl nebija. Konijai jāpadomā arī par saviem dēliem. Ko viņa tiem sacīs? Trūka padoma, kā labāk rīkoties – saasināt vai iespējami notušēt šī starpgadījuma nozīmi? Beigu beigās arī viņa pati joprojām nebija tikusi skaidrībā, kā vērtēt vakarvakara un šīrīta notikumus, ja par atskaites punktu izmanto Rihtera skalu.
Ārā valdīja jūnijam neraksturīgs mitrums. Tas debesu mazumiņš, ko ļāva saskatīt daudzstāvu autostāvvietas ēka, noslīdzis skumīgi zemu. Gaiss šķita biezs kā sēņu krēmzupa. Pēc Romas augstajām dzeltenzilajām debesīm, krīta baltajiem un bāli dzeltenbrūnajiem toņiem šeit uzmācās sajūta, ka ceļotāja atgriezusies monohromā melnbaltā fotogrāfijā. Degunā iesitās lokana dūmu strūkliņa no kāda smēķētās cigaretes. Konija nostājās garās taksometra kārotāju rindas galā.
.....
Viņa pastāvīgi rājās ar Džo tik neganti, ka nepieciešamība šādi izturēties pret pārējiem diviem darītu viņai dziļas raizes. Ja Džo ņēmās dāļāt savu valdzinājumu tik dabiski kā gaisma, kas uzzaigo briljanta šķautnēs, nebija ne mazāko šaubu, ka viņš kaut ko vēlas panākt. Lai gan vidējo dēlu turēt grožos bija visgrūtāk, par viņu Konija raizējās vismazāk.
Kad tālrunis iezvanījās piekto reizi, pirmais pie aparāta piesteidzās Freds. Konija bija droša, ka šis zvans visbeidzot ir gaidītais. Nebija saklausāms, ko īsti Freds bubina klausulē, tomēr nešķita, ka viņa murmināšana atšķiras no toņa, kas bija ierasts sarunās ar tēvu. Tagad Mets droši vien prāto, cik daudz dēls zina, cik daudz māte tam izstāstījusi. Konija pašapmierināti nosprieda, ka turējusies godam. Viņa klusītēm dungoja un ieslaucīja delnā maizes drusciņas no galda. Ko teikt vīram? Cik grādu arktiska saltuma piešķirt ikdienišķai sarunai? Tu saki, rīt? Jā, es aizbraukšu tev pretī. Jā, ar puikām viss kārtībā, tikai viņi brīnās, kur tu esi palicis. Protams, ka pamanīja. Piedošanu? Es neko neesmu teikusi, un ko es būtu varējusi sacīt? Es domāju, ka tev pašam jāpadomā par paskaidrojumiem, vai nav tiesa? Esmu pavisam mierīga, pateicos. Vai tad ne? Kā tad, tavuprāt, man vajadzētu justies, Met?
.....