Оглавление
Ketlīna Tesaro. Smaržu kolekcionāre
Pateicības
Parīze, 1954. gada ziema
Londona, 1955. gada pavasaris
Ņujorka, 1927. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Ņujorka, 1927. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Ņujorka, 1927. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Ņujorka, 1927. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Ņujorka, 1927. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Ņujorka, 1927. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Ņujorka, 1927. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Ņujorka, 1927. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Viesnīca Hermitage, Montekarlo, 1932. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Kroulija Rietumlondonā, 1928. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Vestčalova, Oksfordšīra. Anglijā, 1935. gads
Parīze, 1955. gada pavasaris
Parīze, 1942. gada septembris, nacistu okupācijas periods
Parīze, 1955. gads
Parīze, 1954. gada ziema
Отрывок из книги
Gribu pateikties šādiem cilvēkiem: saviem aģentiem Džonijam Gelleram un Dženiferai Džoelai, savām redaktorēm Keitijai Ispainerai, Maijai Zivai un Lorisai Sengarai, kā arī Kesijai Braunai, Haimei Frostai, Lorisai Džoinerei un Ketrinai Beitnerei. Jūtos jo īpaši pateicīga par Džo Rodžersas piezīmēm un uzmundrinājumu, par mana vīra Gregorija Liberi atbalstu un manas draudzenes un mentores Džilas Robinsones redaktores piezīmēm.
Kārtējo reizi ievilkdama cigaretes dūmu, viņa palūkojās laukā pa logu uz vēso, miglaino rītu. Parīze jau modās, pelēkajai, ar oranžām svītrām izraibinātajai rītausmai lēnām iekrāsojot tumšzilās debesis. Viņa bija nomodā jau stundām ilgi, kopš pulksten četriem. Miegs vairījās no viņas pēdējos gados līdz ar sāpju pastiprināšanos ķermeņa kreisajā pusē.
.....
– Viņai tie pat nav jāpieraksta! – Viņa krāpjas! – kāds iesaucās.
– Neiespējami! – Melorija metās viņiem virsū. – Viņa nekad agrāk nav spēlējusi šo spēli.
.....
