Košā un drosmīgā Medelaina, trauslā un pārdabiski skaistā Seleste un vientuļā un noslēgtā Džeina satiekas skolas pasākumā. Triju atšķirīgu sieviešu dzīves apvij noslēpums. Ja tas tiks atklāts, sekas nav paredzamas. Nereti, tieši tad, kad cilvēks notic pats saviem meliem, – notiek traģēdija. Piecu nacionālo balvu laureātes, austrāliešu izcelsmes autores Laienas Moriartijas novērošanas spējas izceļ viņas romānus citu vidū. Rakstnieces literārie darbi atstāj dziļas pēdas lasītāja apziņā, tos nav iespējams aizmirst…
Оглавление
Laiena Moriartija. Lielie mazie meli
Pirmā nodaļa
Otrā nodaļa
Trešā nodaļa
Ceturtā nodaļa
Piektā nodaļa
Sestā nodaļa
Septītā nodaļa
Astotā nodaļa
Devītā nodaļa
Desmitā nodaļa
Vienpadsmitā nodaļa
Divpadsmitā nodaļa
Trīspadsmitā nodaļa
Četrpadsmitā nodaļa
Piecpadsmitā nodaļa
Sešpadsmitā nodaļa
Septiņpadsmitā nodaļa
Astoņpadsmitā nodaļa
Deviņpadsmitā nodaļa
Divdesmitā nodaļa
Divdesmit pirmā nodaļa
Divdesmit otrā nodaļa
Divdesmit trešā nodaļa
Divdesmit ceturtā nodaļa
Divdesmit piektā nodaļa
Divdesmit sestā nodaļa
Divdesmit septītā nodaļa
Divdesmit astotā nodaļa
Divdesmit devītā nodaļa
Trīsdesmitā nodaļa
Trīsdesmit pirmā nodaļa
Trīsdesmit otrā nodaļa
Trīsdesmit trešā nodaļa
Trīsdesmit ceturtā nodaļa
Trīsdesmit piektā nodaļa
Trīsdesmit sestā nodaļa
Trīsdesmit septītā nodaļa
Trīsdesmit astotā nodaļa
Trīsdesmit devītā nodaļa
Četrdesmitā nodaļa
Četrdesmit pirmā nodaļa
Četrdesmit otrā nodaļa
Četrdesmit trešā nodaļa
Četrdesmit ceturtā nodaļa
Četrdesmit piektā nodaļa
Četrdesmit sestā nodaļa
Četrdesmit septītā nodaļa
Četrdesmit astotā nodaļa
Četrdesmit devītā nodaļa
Piecdesmitā nodaļa
Piecdesmit pirmā nodaļa
Piecdesmit otrā nodaļa
Piecdesmit trešā nodaļa
Piecdesmit ceturtā nodaļa
Piecdesmit piektā nodaļa
Piecdesmit sestā nodaļa
Piecdesmit septītā nodaļa
Piecdesmit astotā nodaļa
Piecdesmit devītā nodaļa
Sešdesmitā nodaļa
Sešdesmit pirmā nodaļa
Sešdesmit otrā nodaļa
Sešdesmit trešā nodaļa
Sešdesmit ceturtā nodaļa
Sešdesmit piektā nodaļa
Sešdesmit sestā nodaļa
Sešdesmit septītā nodaļa
Sešdesmit astotā nodaļa
Sešdesmit devītā nodaļa
Septiņdesmitā nodaļa
Septiņdesmit pirmā nodaļa
Septiņdesmit otrā nodaļa
Septiņdesmit trešā nodaļa
Septiņdesmit ceturtā nodaļa
Septiņdesmit piektā nodaļa
Septiņdesmit sestā nodaļa
Septiņdesmit septītā nodaļa
Septiņdesmit astotā nodaļa
Septiņdesmit devītā nodaļa
Astoņdesmitā nodaļa
Astoņdesmit pirmā nodaļa
Astoņdesmit otrā nodaļa
Astoņdesmit trešā nodaļa
Astoņdesmit ceturtā nodaļa
Отрывок из книги
Pirivī valsts skola
… kur mēs dzīvojam un mācāmies pie jūras!
.....
– Divdesmit četri, – Medelaina izdvesa. – Man šodien palika četrdesmit. Es taču tev to jau teicu, vai ne? Tu droši vien domā, ka tev nekad nebūs četrdesmit, vai ne?
– Nu, es ceru, ka man būs četrdesmit, – Džeina sacīja. Viņa jau agrāk bija ievērojusi, ka pusmūža sievietes ir kā apsēstas ar savu vecumu. Viņas vienmēr par to smējās, žēlojās un nespēja vien beigt par to runāt, it kā novecošanas process būtu sarežģīta mīkla, ko viņas censtos atrisināt. Kāpēc tas viņas tik ļoti mulsināja? Džeinas mātes draudzenēm, šķiet, burtiski nebija nekā cita, par ko runāt, vismaz Džeinas klātbūtnē ne. “Ak, tu esi tik jauna un skaista, Džeina” (lai gan viņa acīmredzami tāda nebija; šķiet, šīs sievietes uzskatīja, ka tas viss ir saistīts: jauna – tātad automātiski arī skaista!). “Ak, tu esi tik jauna, Džeina, tu noteikti pratīsi salabot manu telefonu/datoru/fotoaparātu” (lai gan daudzas mātes draudzenes tehnoloģijas jomā bija daudz zinošākas par Džeinu). “ Ak, tu esi tik jauna, Džeina, tev ir tik daudz enerģijas” (kad viņa jutās tik nogurusi, tik ļoti, ļoti nogurusi).
