Kolekcionārs

Оглавление

Nora Robertsa. Kolekcionārs

Pirmā daļa

Pirmā nodaļa

Otrā nodaļa

Trešā nodaļa

Ceturtā nodaļa

Piektā nodaļa

Sestā nodaļa

Septītā nodaļa

Astotā nodaļa

Devītā nodaļa

Desmitā nodaļa

Otrā daļa

Vienpadsmitā nodaļa

Divpadsmitā nodaļa

Trīspadsmitā nodaļa

Četrpadsmitā nodaļa

Piecpadsmitā nodaļa

Sešpadsmitā nodaļa

Septiņpadsmitā nodaļa

Astoņpadsmitā nodaļa

Deviņpadsmitā nodaļa

Divdesmitā nodaļa

Trešā daļa

Divdesmit pirmā nodaļa

Divdesmit otrā nodaļa

Divdesmit trešā nodaļa

Divdesmit ceturtā nodaļa

Divdesmit piektā nodaļa

Divdesmit sestā nodaļa

Divdesmit septītā nodaļa

Divdesmit astotā nodaļa

Divdesmit devītā nodaļa

Trīsdesmitā nodaļa

Отрывок из книги

Lilai šķita, ka viņi nemūžam neaizies. Klienti, it īpaši jaunie, mēdza grozīties un kavēties, atkal un atkal no jauna atkārtojot vienus un tos pašus norādījumus, kontaktpersonas, piezīmes, līdz beidzot devās laukā pa durvīm. Lila izprata šo cilvēku emocijas, jo aizejot viņi atstāja savu māju, savu mantu – šoreiz arī kaķi – sveša cilvēka rokās.

Kļuvusi par viņu mājas pieskatītāju, Lila Emersone darīja visu iespējamo, lai aizvadītu viņus mierīgus un pārliecinātus, ka svešā cilvēka rokas ir prasmīgas.

.....

– No šejienes par to nevar spriest. – Džūlija nolaida lejā binokli un sarauca pieri, bet tad pacēla vēlreiz, lai ieskatītos ciešāk. – Tavs gejs nevar pārlēkt pāri ēkām kā Supermens.

– Viņš ir ģērbies stringos. Ar to ir pietiekami.

.....