Autogēnais treniņš peldētāju psihologiskajā sagatavošanā. Bakalaura darbs

Оглавление

Romans Arzjancevs. Autogēnais treniņš peldētāju psihologiskajā sagatavošanā. Bakalaura darbs

Ievads

1. Psiholoģiskās sagatavošanas pamati treniņu procesā dažadu sagatavotības līmeņu peldētajiem

1.1. Psiholoģiskās sagatavošanas īpatnības peldēšanā

1.2. Sportista psihoregulācija un pirmsstarta stāvokļu regulācijas paņēmieni peldēšanā

1.3. Treniņa procesa saturs, plānošana un psiholoģiskās sagatavošanas loma dažāda sagatavotības līmeņa peldētājiem

2. Darba uzdevumi, pētīšanas metodes un pētījuma organizēšana

2.1. Darba uzdevumi

2.2. Pētīšanas metodes

2.3. Pētījuma organizēšana

3. Autogēnā treniņa satura atlase, aprobācija, psiholoģiskās sagatavotības un sacensību rezultātu dinamikas izvērtējums dažādu sagatavotības līmeņu peldētājiem

3.1. Peldētāju psihiskās sagatavotības stāvokļa analizēšana eksperimenta sākumā un beigās

3.2. Autogēno treniņu programmas atlasīšana, kā arī mobilizācijas un nomierināšanās noturības attīstīšanas īstenošana dažādu sagatavotības līmeņu peldētājiem

3.3.Peldētāju sacensību rezultātu dinamikas izvērtējums pēc autogēna treniņa realizācijas

Secinājumi

Priekšlikumi

Literatūras saraksts

Pielikumi

Tests: Peldētāja psiholoģiskā sagatavotība (S. Gordons, L. Jampoļskis, 1981)

Kopsavilkums. Autogēnais treniņš peldētāja psiholoģiskajā sagatavošanā

Summary. Autogenic training in psychological preparation of the swimmer

Отрывок из книги

Viena no galvenajām tendencēm, kas raksturīga mūsdienu sporta attīstībai ir sportistu psiholoģiskās sagatavošanas lomas paaugstināšana efektīvu un drošu rezultātu sasniegšanai dažādos sacensību apstākļos. Psiholoģiskās gatavības sacensībām veidošana var kļūt par spēcīgu rezervi sportiskās darbības rezultātu paaugstināšanai; to uzskata par pirmo uzdevumu psiholoģiskajā sagatavošanā.

Psiholoģiskajā sagatavošanā lielu vērību veltī percepcijas un domāšanas procesu pētīšanai, sportistam nodarbojoties ar konkrētiem sporta veidiem. Šajos procesos pēta darbību optimālas vadīšanas problēmu aspektus, ātras pareizu lēmumu pieņemšanas problēmas sportiskās cīņas gaitā, psihisko stāvokļu problēmas un to regulācijas metodes.

.....

Sportistu psiholoģiskās sagatavošanas mērķis ir veidot tādu psiholoģisko stāvokli sacensībās, lai sportisti spētu pilnībā izmantot savas funkcionālās spējas un speciālo sagatavotību, lai sacensībās uzrādītu maksimāli iespējamo rezultātu; uzrādīt stabilitāti sacensību darbība, neņemot vērā nelabvēlīgos faktorus pirms sacensībām un sacensībās.

Ar psihoregulāciju saprot pasākumu kompleksu, kas virzīts tādu psihisko stāvokļu veidošanai sportistam, kas veicinātu vispilnīgāko viņa potenciālo iespēju realizāciju. Par tāda stāvokļa psihofizioloģisko pamatu kalpo optimāla darba (ergotropās) un atjaunošanas (tropotropās) sistēmas attiecības [30; 346].

.....