Читать книгу Uz naža asmens - Deivids Morels - Страница 4

Vaiomingā, kur ielās valdīja pilsētas džipi un pikapi, Kevanam piederošais Ford Taurus neizcēlās uz pārējo fona. Šis izplatītais auto modelis bija ieradums no iepriekšējās dzīves apsardzē. Tas likās gluži neredzams, īpaši tad, ja vajadzēja apsargāt ārkārtīgi bagātus klientus, kurus ienaidnieki spēja iedomāties sēžam vienīgi luksusa automobiļos. Turklāt, atšķirībā no džipa, Taurus neapgāztos, ja Kevanam būtu nepieciešams veikt pagriezienu pa simt astoņdesmit grādiem vai citu ārkārtas gadījumos vajadzīgu taktisku gājienu.

Šo uzticamo transportlīdzekli viņš bija vadījis, vēl strādādams Global Protective Services, tā korpuss bija mazliet garāks nekā standarta versija un lepojās ar jaudīgu dzinēju, kādu izmantoja Ford Taurus sacīkšu komanda. Automašīnas logi bija ložudroši, un salonu no ātršāvēju šauteņu lodēm pasargāja biezas keramikas plātnes. Bija gandrīz neiespējami, ka lode cauršautu degvielas tvertnes īpašo aizsargslāni; ja tā tomēr notiktu, gumijas odere aizdrīvētu ložu radītos caurumus, neļaujot degvielai izlīt. Pastiprinātā piekare bija pielāgota papildu smagumam, un tas ļāva spēkratam pārvarēt Vaiomingas grambainos zemesceļus. Arī riepas bija izturīgākas nekā parastās, un Kevana bija izmantojis vēl kādu Slepenā dienesta papildu drošības līdzekli, ievietojot katrā diskā izturīgu plastmasas disku – tādējādi tā bija riepa riepā, kas lieti noderētu gadījumā, ja ārējā riepa kļūtu nelietojama. Vēl mašīnas aizmugurē bija uzstādīti jaudīgi miglas lukturi, kas apžilbinātu vajātājus.

Auto nonāca pie krustojuma, saukta par Morenas krustu. Pagrieziens uz rietumiem aizvestu viņu līdz Jeloustonas nacionālajam parkam. Taču Kevana nogriezās uz austrumiem un brauca gar pļavām, kurās ganījās aļņi, un beigās nonāca pie nomaļa Bifeļu ielejas ceļa. Pēc vairākiem asiem līkumiem Kevanas Ford Taurus nozuda klinškalnu priežu audzē un apstājās pie izturīgiem metāla vārtiem, kur atbraucējus novēroja drošības kamera. Viņš ievadīja pultī drošības kodu, un vārti atvērās.

– Pizza Hut! – viņš paziņoja rācijā.

Pēc brīža atsaucās sievietes balss. – Labi daudz peperoni?

– Picērijā bija vienīgi šķiņķis.

– Ja nav peperoni, tā nav nekāda pica.

Pabeidzis īso sarunu un pārliecinājies, ka nedraud briesmas, Kevana iebrauca teritorijā un ar tālvadības pults palīdzību aizvēra vārtus. Pabraucis garām vēl vienai kokā uzstādītai novērošanas kamerai, viņš nonāca ar zāli apaugušā kanjonā, kuru abās pusēs ieskāva mežainas klintis. Atpakaļskata spogulī varēja redzēt tālumā slejamies krāšņos Tītona kalnus.