Читать книгу Витражи: боги древних балтов - Елена Корджева - Страница 5

Rīgā, 2021.gada 15.novembrī

Drosmīgi. Viegli. Impulsīvi. Tā es raksturoju savas jauniegūtās paziņas Jeļenas Kordževas uzdrošināšanos gluži kā pa nelielu durvju spraudziņu ielūkoties latviešu un prūšu mitoloģijā, liekot klāt iegūtajai informācijai savu – mūsdienīga, radoša cilvēka, literāta attieksmi.

21.gadsimta trauksmainībā ne visi latvieši iedziļināmies sava mantojuma senākajā slānī, kas, visbiežāk izteikta simbolu valodā. Līdz ar to folkloras un mitoloģijas dzīlēs gatavi laisties tikai paši neatlaidīgākie. Jeļena, esot citas senas un bagātas – ebreju kultūras pārstāve, bez ambīcijas uz dziļi pētniecisku pieeju baltu mitoloģijai, savā izziņas ceļā īstenojusi savdabīgu lauka pētījumu. Sarunās ar laikabiedriem – latviešiem, viņa noskaidrojusi, ko katrs zina par šo tēmu un pārlapojusi zināmu daļu latviešu valodā pieejamo informāciju. Un lūk, nelieli vēstījumi caur Jeļenas domu plūdumu kā mazi, krāsainas vitrāžas gabaliņi uzprojicējas uz laika ritējuma baltā ekrāna viena no stūrīšiem.

Lasītājs, kura rokās nonāks Jeļenas radošais darbs, visdrīzāk, pats piešķirs tam nozīmi, liekot pretī savas zināšanas un priekšstatus. Es šim darbam nozīmi piešķiru tāpēc, ka tā būtība ir vēlme sarunāties. Sarunāties cilvēkam ar cilvēku. Par kultūru. Pat tad, ja ikdienā katrs runājam valodā, kas atrodas uz dažādiem valodas koka zariem.

Katras tautas kultūra savā daudzveidībā aizvien ir neizsmeļama un mūžīga tēma, kuru ir vērts iedzīvināt dažādu tautību cilvēku vidū. Kaut vai tāpēc, ka nekad nevar zināt, kur šajā izziņas ceļā var pievienoties jauni domubiedri. Atzīšos, ka par vācu mākslinieka Ērika Bauera latvisko zīmju vizuālo atspoguļojumu šajā izdevumā esmu patīkami pārsteigta.

Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore

aizvien turpina izzināt folkloras un mitoloģijas plašās dzīles