Отрывок из книги
Viss ir kluss, un kādu brīdi man šķiet, ka es varētu būt mirusi. Taču tad sadzirdu apdullinošu troksni un nezinu, no kurienes un no kā tas nāk. Zinu tikai to, ka šo troksni neesmu sacēlusi es, jo nez kāpēc esmu izsprukusi cauri sveikā. Gribu pagriezt galvu, lai pārbaudītu, kas ir palicis pāri no mašīnas, taču nespēju pakustēties, tāpēc ka sāpes šaujas cauri skaustam un siltas asinis pil man uz sejas.
Smarža ir savāda: dedzinātu riepu smaka sajaukumā ar benzīna aromātu un kaut ko daudz, daudz ļaunāku. Ar nāves smaržu. Man nav jāpalūkojas apkārt, lai zinātu, ka esmu vienīgā, kas šajā automašīnā vēl elpo.
.....
Tomēr palika vēl daudzas garas stundas, kuras vajadzēja aizpildīt, un, pateicoties Marijai, es pirms dažiem mēnešiem biju atklājusi “Divi kļūst par vienu”. Ne brīdi nekautrēdamās par to, ka visu laiku atrodas tāda vīrieša meklējumos, kurš noturēsies ilgāk par nedēļu, viņa padalījās savā jaunākajā atklājumā, kas izrādījās interneta iepazīšanās portāls. Visi tajā reģistrētie vīrieši bija nodarbināti, un cilvēki satuvinājās, sarunājoties tērzētavās, lai izlemtu, vai vēlas satikties.
Dzirdot Mariju par to runājam, doma par iepazīšanos internetā iesvēla manī šausmas. Tas atgādināja partnera pirkšanu. Kā varēja zināt, ka viņi tiešām bija tie, par ko uzdevās? Kā sieviete varēja būt droša par to, ko viņi vēlējās? Pati šī doma mani atgrūda. Es nevienu nenosodīju, taču doma par satikšanos ar kādu vīrieti, praktiski jebkur, uzdzina man drebuļus.
.....
