Читать книгу Peldēšanas trenera kvalifikācijas diplomprojekts. Jaunmārupes sākumskolas peldbaseins - Romans Arzjancevs - Страница 2

Ūdens – dziednieks un cilvēka draugs, ja vien viņš prot peldēt, bet tas var būt viltīgs ienaidnieks, ja cilvēks neprot turēties virs ūdens. [20; 7]

Jēdziens “peldēšana” nozīmē cilvēka spēju noturēties uz ūdens vai pārvietoties tajā. [3; 5]

Peldot cilvēks pārvar lielu ūdens pretestību, pastāvīgi trenējot visas muskuļu grupas, radikāli veicinot dažādu stājas defektu novēršanu un atbrīvošanos no plakanās pēdas. Pastāvīga peldēšanās un peldēšana norūda organismu, veido noturīgu imunitāti ne vien pret saaukstēšanās slimībām, bet arī pret atsevišķām infekciju slimībām.

Peldēšana ir dabisks ādas un muskuļu masāžas līdzeklis, tā attīra sviedru dziedzerus, tādējādi veicinot ādas elpošanas aktivizēšanos un spēcīgas asins pieplūšanas perifēriskajiem orgāniem.

Piekopjot sporta peldēšanas stilus, tiek izpildītas kustības ar lielu amplitūdu, kurās piedalās lielas muskuļu grupas, un, kā jau tika atzīmēts, cilvēks saskaras ar ievērojamu ūdens pretestību. Tādējādi sistemātiska vingrinājumu izpildīšana ūdenī attīsta kustību koordināciju un precizitāti, lunkanību un spēku, sākumā nelielu attālumu pārvarēšana paātrinātā tempā, bet vēlāk atbilstoši sagatavotībai, pārvarot arī vidējās un garās distances, veicina ātruma un izturīguma attīstību. Kustību cikliskums, kas raksturīgs peldēšanai kā sporta veidam, ne vien harmoniski attīsta kustību aparātu, bet arī veido ritmisku dziļu elpošanu. [21; 4—6]

Olimpiskajās spēlēs peldēšanā savus saimniekus atrod 26 zelta medaļas, un nereti šīs medaļas saņem 13—15 gadus veci peldētāji. Praktiskajai, atveseļojošajai, sporta peldēšanai ir milzīgi liela nozīme bērnu dzīvē. [18; 3]

Peldēšanas nodarbības nostiprina bērna balsta un kustību aparātu, attīsta tādas fiziskās īpašības kā izturību, spēku, ātrumu, locītavu kustīgumu, kustību koordināciju. Tās arī īstajā laikā veido “muskuļu korseti”, veicinot labas stājas izstrādāšanu, kalpojot par profilaksi mugurkaula deformācijai, novērš uzbudināmību un nervozitāti. Bērni, kuri regulāri nodarbojas ar peldēšanu, ievērojami atšķiras no vienaudžiem, kuri nenodarbojas ar sportu: viņi ir lielāki augumā, viņiem ir augstāki lunkanības, spēka rādītāji, viņi mazāk slimo ar saaukstēšanās slimībām. [20; 6]

Pirmie mēģinājumi iemācīt peldēt zīdaiņus tika izdarīti pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Vieni no pirmajiem, kas sāka mācīt peldēt trīs nedēļas veco meitiņu, bija austrālijas treneri Klēra un Tims Timermaņi. Otro bērnu viņi sāka apmācīt vēl agrāk, pirmās nedēļas beigās pēc piedzimšanas. Sešu mēnešu vecumā viņu bērni patstāvīgi varēja noturēties uz ūdens 15—20 minūtes ilgi, viņi brīvi peldēja.

Ar gadiem presē aizvien biežāk un biežāk parādījās ziņojumi par zīdaiņu peldētmācīšanu Japānā, ASV, Lielbritānijā, Holandē un citās zemēs. [17; 3]

Visizplatītākie ir četri sporta peldēšanas veidi: krauls uz krūtīm un muguras, tauriņstils un brass. Peldēšanas apmācībā un treniņos tiek izmantoti dažādi vingrinājumi, kuri arī faktiski pieskaitāmi peldēšanas veidiem.

Ķermeņa horizontālais stāvoklis un vienmērīgais ūdens spiediens uz tā virsmu atvieglo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, jo asins hidrostatiskais spiediens praktiski izzūd.

Ūdenim ir liela siltumietilpība un siltuma vadītspēja, tāpēc cilvēka ķermenis ātrāk atdziest. Tas veicina norūdīšanos.

Peldēšanas iedarbības plašais diapazons uz cilvēka organismu nosaka šī sporta veida nozīmi cilvēka vispārējā fiziskajā attīstībā, ķermeņa formas pilnveidošanā un veselības veicināšanā. Ārstniecības nolūkos peldēšanu izmanto sirds un asinsvadu, elpošanas, nervu sistēmas saslimšanas gadījumos, poliomielīta seku un mugurkaula deformāciju novēršanā.

Peldēšana atšķirībā no daudziem citiem sporta veidiem pieejama no agras bērnības līdz sirmam vecumam.

Kā mācību priekšmets peldēšana obligāta visās fiziskās kultūras mācību iestādēs. [3; 5—7]