Читать книгу VIENKĀRŠI PAR TICĪBU DIEVAM - ALINA ARHIPOVA - Страница 11

Pēc piedzimšanas no augšienes, ticīgais cilvēks pieņem kristības ūdenī Jēzus Kristus vārdā. Pašas par sevi šīs kristības nenes pestīšanu, bet tā ir svarīga ticības rīcība, ar kuru cilvēks apzināti un brīvprātīgi apliecina Dievam savu lēmumu dzīvot pēc labākās sirdsapziņas.

Iegremdēšanās ūdenī simbolizē vecā, grēcīgā cilvēka nāvi, kurš līdz tam mirklim dzīvoja miesā. Bet, iznākšana no dzelmes atkal ūdens virspusē, simbolizē Kristus augšāmcelšanos un jauna cilvēka piedzimšanu, kurš tagad dzīvo Garā. Šī darbība ir apliecinājums Dieva un cilvēku priekšā turpmāk dzīvot tīru un svētu dzīvi, norobežojoties no grēka.

Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē. (Romiešiem 6:4)

Ar vienām kristībām ūdenī mēs burtiski ietērpjamies Kristū.

Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū. (Galatiešiem 3:27)