Читать книгу VIENKĀRŠI PAR TICĪBU DIEVAM - ALINA ARHIPOVA - Страница 9

Gribu nedaudz akcentēt uzmanību uz tādiem jēdzieniem, kā «tas, kurš tic, ka Dievs ir», un «tas, kurš ir pestīts Dievā». Šie divi jēdzieni – tas nav viens un tas pats.

Ir cilvēki, kas tic, ka Dievs ir, bet dzīvo grēcīgu dzīvi. Citiem vārdiem sakot, viņu dzīvē Dieva nav. Tādi cilvēki nenonāks Debesīs.

Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. (Jēkaba 2:19)

Vienkārši ticība, ka Dievs ir, cilvēkus neglābs. Arī dēmoni tic, ka Dievs ir.

Iedomājieties, ka visi vienas pilsētas cilvēki slimoja ar kādu neārstējamu slimību. Ko tik viņi nedarīja, lai izveseļotos, bet nekas viņiem nepalīdzēja. Kādā dienā viņi uzzināja par brīnumzālēm – dzīvā klints avotu, kura ūdens spēj dziedēt jebkuru slimību.

Daļa no viņiem nenoticēja šīm ziņām, sakot, ka tās ir blēņas un tikai nejēgas var ticēt, ka kaut kāds ūdens var viņus dziedināt. Citi noticēja, ka avota ūdens patiesi var būt ārstējošs, bet negāja pēc tā dažādu iemeslu dēļ. Gan vieni, gan otri nepieņēma zāles, un, beigu beigās, tā arī nomira no savas slimības.

Bet bija vēl trešie, kuri noticēja avota ūdens spēkam, aizgāja pēc šī dzīvā klintsavota ūdens un dzēra to. Tikai šie cilvēki tika glābti un izveseļojās.

Tie, kas tic Dievam, bet nedzīvo pēc savas ticības, līdzinās tiem, kas noticēja ūdens dziedinošajam spēkam, bet tomēr nedzēra to. Neesiet tādi!

Lūk, kādēļ svarīgi ne tikai ticēt Dievam un Viņa Dēlam Jēzum Kristum, bet arī pieņemt Jēzu savā sirdī! Esiet pestīti Jēzū Kristū!

Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.» (Jāņa ev. 4:14)