Отрывок из книги
Galvenais birojs atradās sešdesmit pirmā stāva stūrī. Divas kabineta sienas bija pilnībā iestiklotas, un no tām pavērās elpu aizraujošs skats uz Ņujorkas ainavu. Pie abām pārējām sienām bija piekārtas gaumīgas, dizainera izvēlētas gleznas, bet tās neko neliecināja par telpu iemītnieku. Kabineta vidū atradās rožkoka galds, un pie tā no tērauda un ādas izgatavotā krēslā sēdēja Treviss Maksvels. Viņš bija gara auguma plecīgs vīrietis, tumsnējs un ļoti pievilcīgs. Viņš bija noliecies pār dokumentiem un saraucis pieri.
Vēl viena nolāpīta uzņēmumu apvienošana, Treviss nodomāja. Viņa tēvs bija nopircis kārtējo uzņēmumu. Vai viņa kāre iegūt kaut ko savā īpašumā un kontrolēt nekad nerimsies? Treviss dzirdēja, ka atveras viņa kabineta durvis, bet nepacēla skatienu.
.....
– Brīnišķīgi, – viņš nomurmināja. Pēc visa spriežot, Treviss bija piesaistījis policista uzmanību. Viņam garām pagāja vēl daži cilvēki, no kuriem lielākā daļa pameta viesības, un visi Trevisu nopētīja. Viņš beidzot atģidās, ka viesi bija tērpušies svētku drānās, bet Trevisam mugurā bija pelēks krekls un džinsi.
Viņš prātoja, kā rīkoties. Vai labāk būtu doties projām un satikt māti rīt?
.....
