Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 31

Pēdējā mīla, kā plūdi;

Pēdējais cerību stars;

Pēdējais skaudrais glāsts,

Vai – kā grēks?

Grēks tikai pirmajai mīlai?

Un kas raud vissāpīgāk —

Tas kliedziens ir pirmais,

Vai – visupēdējais?

Jautājumu tik daudz uzdod

Mīlestība tava un mana;

Nepietiek mūža visa,

Lai atbildi rastu uz tiem

Tomēr, tikšanos norunā šogad

– norunā gadsimtā šajā;

Datumu nesaki, dienu neprasu,

Norunā – kaut uz brīdi…

Pēdējā mīla, kā atvadu sveiciens,

Kaut mirkli, pirms tālā ceļa;

Kamēr vēl dzirdam, kamēr vēl redzam,

Kamēr – vēl esam…