Читать книгу Jauna pieeja biznesam - Iļja Laurs - Страница 3

Mēs esam diezgan zinātkāra sabiedrība. Atcerēsimies iepriekšējā gadsimta pēdējo desmitgadi – daudzi zinājām, kā pašiem instalēt “Windows” operētājsistēmu vai kā dabūt pašu jaunāko grafikas programmu. Ja novērtētu tālaika “spējīga” studenta datoru, dažādu programmu vērtība kopā varēja sasniegt pat dažus simtus tūkstošu. Protams, ar hakeru paaudzes sasniegumiem nav ko daudz lepoties. Tas ir savdabīgs mūsu morālais parāds Rietumu valstīm, kuras visus šos produktus radīja. Taču tajā laikā iegūtās zināšanas ļāva ātri pilnveidoties – meklēt vēl labāku risinājumu un radīt vēl labāku produktu. Un nav svarīgi, vai tā būtu programma, mājaslapa vai spēle.

Amerikāņu bērni Ziemassvētkos mēdza saņemt pat trīs spēles un varbūt pat tās neatvēra – jo parasti tā jau bija kāda divdesmitā spēle viņu kolekcijā. Viņi vairs neizjuta tādu izsalkumu, kādu juta lietuvieši un mūsu kaimiņi. Mūsu reģiona jaunatnei, iekārojot tādu produktu kā Rietumu pasaulē, vajadzēja pašai izdomāt, kā to iegūt. Viņi arī atrada un ne tikai to ieguva, bet nereti arī paši uzlaboja.

Tāpēc dabiski, ka datorvaloda, līdzīgi kā dzimtā, kļūst ļoti tuva, ja to mācās jau jaunībā. Pareizas agras iemaņas vēlāk ļauj sasniegt labus rezultātus. Tā teikt, jaunietis, kas uzaudzis pie datora un daudz tā programmu ielādējis pats, būs ļoti prasīgs pret jauniem produktiem, viņam būs pietiekami interesanti tos pilnveidot. Un svarīgākais, ka viņš labi sapratīs, kā to paveikt. Mūsdienu pasaulē tās ir diezgan vērtīgas zināšanas, daudzi uzņēmumi radīti vien tāpēc, ka aiz tiem slēpās datorvalodu labi pārzinoši cilvēki.

Ne tikai prasme pašiem no jauna ielādēt “Windows” operētājsistēmu parāda mūsu sabiedrības progresu. To, ka esam izvēlējušies diezgan sarežģītus jaunus pakalpojumus un protam ar tiem rīkoties, rāda arī attīstītās internetbankas, internetā sniegtie valsts institūciju pakalpojumi, pat internetā balsojošo skaits. Lūk, piemēram, Amerikā līdz šim pats populārākais algas izmaksas veids ir papīra čeki. Cilvēki nelabprāt lieto internetbanku, lielākā daļa pat ne reizi dzīvē nav veikuši bankas pārskaitījumu internetā! Taču Lietuvā internetbanka ir ļoti attīstīta, dažu sekunžu laikā operācijas var veikt pat vairākās valūtās. Internetbankas pakalpojumi ir diezgan sarežģīts tehnisks process, bet lietuvieši to labi prot lietot.

Lai gan mums nebija tirgus ekonomikas, mēs to izveidojām, izmantojot jau pašas progresīvākās tehnoloģijas. Jo nekā cita vēl nebija – nebija tirgus ekonomikas tradīciju, kuras traucētu attīstība un modernizācija. Mēs paņēmām tikai to, kas bija jaunākais un progresīvākais, un pielāgojām savām vajadzībām. Šobrīd Lietuva sacenšas ar Dienvidkoreju par pasaulē ātrāko internetu! Kāpēc? Jo mums vajag pašus ātrākos un progresīvākos virtuālos produktus, bet tam nepieciešams arī pietiekami ātrs internets.

Amerikas sabiedrībā tehnoloģiskie procesi ir daudz lēnāki. Pat ar tām pašām aplikācijām viņus, var teikt, iepazīstināja Stīvs Džobss. Diezgan vienkāršā “iPhone” tālruņa sistēma ļāva ātri lejupielādēt un tūlīt pat lietot nepieciešamo mobilo aplikāciju.

Lai gan mums nebija tirgus ekonomikas, mēs to izveidojām, izmantojot jau pašas progresīvākās tehnoloģijas.

Taču lietuvieši un citi mūsu zemes kaimiņi ar aplikācijām bija iepazinušies jau krietni agrāk un sarežģītākos nosacījumos. Ja vēlējās tālrunī lietot internetu, vajadzēja tam nepieciešamās zināšanas – prast ieslēgt internetu, konfigurēt tālruni, lejupielādēt un instalēt aplikāciju. Tam patiesi vajadzēja vismaz desmit nopietnus soļus, tas nebija tik vienkārši kā tagad, turklāt bez zināšanām vajadzēja arī pacietību, jo gan internets, gan telefons darbojās lēni.