Читать книгу Jauna pieeja biznesam - Iļja Laurs - Страница 7

Aplikācijas pašas par sevi nav saturs. Tā ir forma, kas domāta satura ievietošanai, – jaunumiem, spēlēm, bankas pakalpojumiem. Varbūt drīz vien jau paši, lejupielādējot mobilo aplikāciju, varēsim veikt salauztas kājas rentgena uzņēmumu un nosūtīt to savam ārstam vai komentārus par rezultātiem saņemt tieši no tās pašas mobilās aplikācijas. Domāju, ka aplikācijas drīz kļūs par universālu mediju rezervuāru.

Nākotnē mobilās aplikācijas varēs ietilpt jebkurā ierīcē – jau tagad gudri ledusskapji var skenēt saturu un pieteikt trūkstošos produktus. Turpmāk šādu ierīču būs aizvien vairāk, mobilās aplikācijas būs skapjos, plauktos, skolās, automašīnās, logos, sienās – visur, kur cilvēkam vajadzēs datus vai palīdzību.

Tādas intensīvas cilvēces izmaiņas patiešām diktē jaunus spēles noteikumus. Tāpēc biznesā tiek gaidīti veikli, apķērīgi un šīm pārmaiņām gatavi cilvēki. Varbūt ne visus interesē karstākās Silīcija ielejas diskusijas par to, kas uzvarēs nākotnē – “Mobile Web” vai ātri augošais “Native”?

“Mobile Web” var saukt par tādu aplikāciju, kad produkti tiek radīti “mākoņu” datoros, spēcīgos serveros, bet lietotājs produktus izmanto ar vienu savu pārlūku, piemēram, “facebook.com”.

“Native” (latv. ‘dzimtais’) gadījumā viss ir pretēji – programmas kods netiek izpildīts “mākoņos”, bet tiek nosūtīts uz kādu ierīci – tālruni, datoru un darbojas lokāli. Taču šobrīd aplikācijas jau dominē mobilajos tālruņos – un aizņem pat 80 procentu tā satura. Šodien mobilo sakaru tirgu var identificēt ar aplikāciju tirgu.

Pēc dažādu neatkarīgu avotu datiem, jau 2015. gadā mobilo sakaru aplikāciju tirgus būs 50 mljrd. ASV dolāru vērts. Šobrīd visa pasaules mūzikas industrija – zvaigžņu albumi, uzstāšanās, autortiesības, ieskaitot arī klasikas sacerējumus, – tiek vērtēta uz pusi mazāk: – 25 mljrd. ASV dolāru. Tie ir neticami skaitļi, jo mūzika un tās industrija cilvēcei ir pazīstama vairākus simtus gadu, un, lūk, mobilo sakaru aplikāciju tirgus piecu gadu laikā jau tiek vērtēts divreiz vairāk nekā šis cilvēces mantojums.

Šodien runājam par ļoti straujām globalizācijas izpausmēm, un tādi skati kā filmā “Matrikss” patiesi vairs nav aiz kalniem. Esam jaunās ēras pašā sākumā, kad tehnoloģijas no pamatiem mainīs visu mūsu pasauli. Varbūt nav pārāk omulīgi par to runāt, jo viss šķiet neatklāts un nepiedzīvots, bet nezināmais vienmēr mazliet baida. Taču, ja paraudzītos vērīgāk, jau sen paši piedalāmies šajā procesā. Cik daudz laika pirms 10–15 gadiem uzturējāties pie datora? Un cik uzturaties tagad? Agrāk pats briesmīgākais likās fakts, ka amerikānis pie televizora vidēji pavada 8 stundas dienā. Taču šodien televīzijas ēra jau beigusies. Tagad cilvēki “Facebook” lapā vidēji ienāk 10 reizes dienā un vidēji tur uzturas pa 8 minūtēm. Televizors kā ierīce jau kļuvusi vecmodīga. Mēs gan darbā, gan mājās pastāvīgi izmantojam internetu, viedtālruņus, internetā iegādājamies virtuālos pakalpojumus. Bet pirms desmit gadiem vienīgais virtuālais pakalpojums, ko varēja nopirkt internetā, bija pati samaksa par internetu.

Pēc dažādu neatkarīgu avotu datiem, jau 2015. gadā mobilo sakaru aplikāciju tirgus būs 50 mljrd. ASV dolāru vērts.

Es sen vairs neskatos televīziju un visas filmas un pārraides pērku vienīgi datorā, tāpat pērku daudz citu produktu – elektroniskās, audio grāmatas, dažādas spēles, kā šahs un pokers. Daudzi no mums jau tagad dienas trešo daļu pavada virtuālā pasaulē. Tad ir dabīgi, ka ar to saistītais bizness attīstās diezgan strauji.

Turklāt aplikācijas mēs lietojam pat par 20 procentiem vairāk nekā pašu internetu. Varētu domāt, kā tad tā – internets ir tik plašs un neaptverams, taču cilvēki savā mazajā tālrunī krietni vairāk laika pavada, lietodami “Facebook”, “Twitter” vai kādu citu aplikāciju, nevis sērfodami internetā. Mobilās aplikācijas tik strauji iespiežas cilvēku dzīvē, ka pamazām izstumj arī televīziju. Plāno, ka jau 2014. gadā aplikāciju popularitāte pārspēs arī šos ilgu laiku viesistabās valdījušos zilos ekrānus.

Interneta telpa rada jau pavisam citādus spēles noteikumus, tāpēc nav ko brīnīties, ka agrākie ekonomikas principi brīžiem mainās pašos pamatos. Jo labāk pazīsim šo vidi, jo labāk būsim sagatavojušies paši tajā piedalīties un veidot savus spēles noteikumus.