Читать книгу Nodevējs - - Страница 10

Vakars, pilsētas parks, Nikolajs sēž uz soliņa, rokās tur kvasa pudeli, tā ir zīme viņa kontaktam no Amerikas vēstniecības. Sieviete pa parka celiņu pieiet pie soliņa. Šī ir sieviete, kuru neviens nekad nesauks par daiļā dzimuma pārstāvi. Tas nenotiks, jo ir gandrīz neiespējami saprast viņas vecumu, viņas dzimumu ir grūti noteikt, un tas ir tāpēc, ka viņa ir ģērbusies sievietēm raksturīgākā apģērbā nekā vīriešiem. Spriežot pēc viņas garderobes, varam droši teikt, ka viņa nevar lepoties ar augstiem ienākumiem. Sievietes galva ir pārklāta ar šalli, viņas seja ir ar brillēm ar biezām lēcām, nekas viņas izskatā nenodod Katrīnu no teātra.

Katrīna nostājas uz soliņa, apstājas pretī Nikolajam, pagriežas viņa virzienā un sāk sarunu. Viņš runā krieviski, bet ar nelielu akcentu.

– Cilvēk, vai tev ir kādi sērkociņi?

– Nē, bet es varu piedāvāt citu variantu. Lūdzu apsēdies.

Katrīna apsēžas uz soliņa, bet nedaudz tālāk no sarunu biedra, un skatās apkārt.

– Sveiks Nikolaj!

– Sveika Katrīna!

– Kā tu mani pazīsti!? Vai mēs esam iepriekš tikušies?

«Jūs lieliski saprotat, ka jūsu rezidenču sastāvs mūsu valstī un mūsu – jūsējā – ir mazākais noslēpums, kāds vien var būt pasaulē. Jautājums tikai, kurš ieradīsies uz tikšanos?

– Sveicieni no Ērika. Jūs rakstījāt, ka varat mums palīdzēt atrast informācijas noplūdes avotu. Kādi ir jūsu nosacījumi?

«Tūlīt runāsim vērsim aiz ragiem un iedzersim viens otru, lai iepazītos!»

– Man nav laika jokiem! Esmu ierobežots laikā.

– Piekrītu, man arī nav daudz atlicis. Mans lūgums ir vienkāršs līdz banalitātei, klasiskās trīs vēlmes: jūs izvediet mani no šīs sasodītās valsts, desmit miljonus skaidrā naudā un māju pie jūras, austrumu krasta dienvidos. Florida vai Džordžija man būtu lieliski.

– Kādas jums garantijas, ka jūs mūs neapmānīsit?

– Garantija ir visvērtīgākā, kas man ir – mana dzīvība. Jā, un vēlos precizēt, ka mūsu aģenta vārdu atklāšu tikai pēc tam, kad būšu ievākusies savā mājā, reģistrējusies uz sava vārda un saņēmusi naudu skaidrā naudā. Vēsture zina daudzus gadījumus, kad īsti krievu «patrioti» palīdzēja jūsu organizācijai, bet pēc tam neveiksmīgi skrēja cauri tiesām, lai tiktu pie grūti nopelnītās naudas. Es negribu būt viens no šiem neliešiem.

– Kas vērsi pie ragiem, tas esi tu, Nikolaj! – Katrīna spēlējās viņam līdzi.

– Man ir preces, jums ir tirgotājs!

– Es pat neesmu redzējis šo produktu.

– Kad tu to ieraudzīsi, tas nemaksās ne centa. Jā, un man ir vēl viens nosacījums, es negribētu tirgoties ne ar ko citu kā vien «kurmja» nosaukumu.

– Ir pārāk daudz nosacījumu, Nikolaj! Vēlos jūs informēt, ka esmu pilnvarots veikt dialogu ar jums tikai bezierunu sadarbības gadījumā ar mūsu organizāciju. Proti, pret mums būsiet simtprocentīgi sirsnīgi, un mūsu sadarbība attieksies uz jebkuriem jautājumiem, gan personībām, gan urbšanas un urbšanas darba formām un metodēm, visu, kas jums kļuvis zināms visā darba laikā. Jums ir tikai viena minūte, lai sniegtu man pozitīvu atbildi, pretējā gadījumā es nekavējoties došos prom.