Читать книгу Pēdējā jūdze - Deivids Baldači - Страница 8

Kad Bogārts un Džeimisone pusdivos pēcpusdienā atgriezās, Dekers bija nomazgājies dušā, noskuvies un uzvilcis tīras drēbes – džinsus, flaneļa kreklu un džemperi – un dubļainus zābakus. Vairākus lietišķus apģērba gabalus viņš bija iegādājies vēl Bērlingtonā, kad izlikās par advokātu, bet tie kļuva netīri un tagad atradās audekla somas dibenā.

Bogārts ieradās nevainojamā uzvalkā, iestīvinātā kreklā ar plastikāta stienīšiem apkakles stūros un raibu kaklasaiti. Džeimisone bija izvēlējusies bikškostīmu, krēmkrāsas blūzi un pavisam jaunas, modernas augstpapēžu siksniņkurpes. Salīdzinājumā ar Dekera ikdienišķo ārieni abi izskatījās gatavi doties uz kāzu svinībām, taču novērtēja viņa pūles sakopties.

– Gatavs? – Bogārts smaidīdams jautāja.

Dekers pamāja. Rokās viņš turēja aktu vākus. Dokumenti jau bija izlasīti un iegaumēti. Ejot uz Bogārta automobili, viņš juta, ka vēders raujas čokurā – nevis no bada, bet gan no nervozēšanas.

Pasākumu varēja sarežģīt Dekera nespēja viegli komunicēt ar citiem cilvēkiem. Hipermnēzija padarīja viņu neveiklu un izraisīja vēlēšanos turēties savrup. To nevarēja kontrolēt. Prāts bija pakļāvis personību. Šķita dīvaini uzskatīt savas smadzenes par atsevišķu, no pārējā organisma nošķirtu orgānu, bet tādiem cilvēkiem kā Dekers tas bija pavisam normāli.

Viņš zināja, ka pievienošanās komandai prasīs strādāšanu kopā ar citiem, taču tagad sāka šaubīties par savu lēmumu.

"Vai es karaliskā veidā esmu iedzinis sevi lamatās?"

Iekārtojies sedana priekšējā sēdeklī, Dekers pagrūda to atpakaļ līdz maksimumam, lai atbrīvotu vietu garajām kājām. Drošības jostu vajadzēja izvilkt pilnībā, lai pārstieptu to pāri lielajam vēderam. Džeimisone sēdēja aiz Bogārta.

– Līzu iekļāva tāpēc, ka viņa lieliski prot apieties ar psihopātiem un sociopātiem. Viņa ir labi pazīstama savā nozarē un uzrakstījusi vairākas grāmatas par šo tēmu, tātad spēs analizēt tos cilvēkus, ar kuriem saskarsimies izmeklēšanas gaitā, un pastāstīt par viņu nosliecēm un apmātībām. FIB, protams, jau ir speciālisti, kas ar to nodarbojas, taču es uzskatu, ka svaiga, ar federālajiem likumsargiem nesaistīta acs allaž ir labāka.

– Izklausās pēc lietojamas teorijas, – Džeimisone atzina.

– Būs arī FIB aģents Tods Miligans. Viņš ir apmēram četrdesmit piecus gadus vecs izcils operatīvais aģents, kurš vietu komandā izkaroja sīvā cīņā un nespēj vien sagaidīt brīdi, kad varēs sākt darbu.

– Ko viņš saka par strādāšanu kopā ar tiem, kas nav FIB aģenti? – jautāja Dekers.

– Nekādu problēmu, – attrauca Bogārts, – citādi viņš netiktu pieņemts.

Dekers atpakaļskata spogulī paraudzījās uz Džeimisoni. Vīrieša sejas izteiksme apliecināja, ka viņš Bogārta optimismam nepievienojas.

Pēc divdesmit minūtēm viņi apstājās pie Jūras kājnieku korpusa ķieģeļu ēkas Kvontiko bāzē. Tajā atradās arī FIB akadēmija, laboratorija un Varmācīgu kriminālnoziegumu novēršanas programmas birojs.

Izkāpis no automobiļa, Bogārts atpogāja žaketi un sacīja:

– Šis birojs arī operatīvi atbalstīs mūs. – Tad Bogārts atvēra durvis. – Programma dibināta tūkstoš deviņsimt astoņdesmit piektajā gadā, nodarbojas ar sērijveida slepkavību, citu smagu kriminālnoziegumu un bieži ar seksuālo varmācību saistītu lietu analīzi, un tā ir daļa no Grupas operatīvai reaģēšanai kritiskās situācijās.

– Kas savukārt ir Nacionālā vardarbīgu noziegumu analīzes centra struktūrvienība, – piebilda Dekers.

Bogārts pamāja ar galvu.

– Organizatoriskā sistēma ir visnotaļ sarežģīta.

– Varbūt pat pārāk sarežģīta, – Dekers noteica.

– Varbūt, – pieklājīgi piekrita Bogārts.

Viņi aizsoļoja par labi apgaismotu gaiteni.

– Ar ko mūsu uzdevums atšķirsies no tā, ko jau dara Varmācīgu kriminālnoziegumu novēršanas programma? – jautāja Džeimisone.

– Tā patiesībā ir centrālā datubāze, ko izmanto štatu un federālās likumsargāšanas institūcijas, lai izmeklētu lietas savā jurisdikcijā. Konkrētajās vietās ar izmeklēšanu nodarbojas arī FIB aģentu komandas. Bet mūsu operatīvā komanda būs viena no pirmajām, kas savās rindās uzņems civilos. Lai to izveidotu, mums vajadzēja piedalīties garās viltīgās sarunās. Jāteic, ka FIB vadībā ir tādi, kas neatbalsta mūsu iniciatīvas un nespeciālistu iesaistīšanu uzskata par kļūdu. Es ceru pierādīt, ka viņi maldās.

– Ja es būtu sātana advokāts, – Dekers sacīja, – tad pajautātu, kas notiks, ja viņiem izrādīsies taisnība.

Bogārts paraustīja plecus.

– Tad mums atņems līdzekļus un mēs ķersimies pie citiem pienākumiem, bet mana karjera piedzīvos neparastu lidojumu.

Džeimisone stingri paziņoja:

– Tad darīsim visu, lai tā nenotiek.

Viņi izgāja cauri drošības kontroles postenim, un tad Bogārts izmantoja savu identifikācijas žetonu, lai atvērtu durvis.

– Klāt esam, – viņš noteica un mudināja pārējos doties iekšā.

Sperot soli pāri slieksnim, Dekers sajuta vēderā kņudoņu, kas agrāk pārņēma pirms iziešanas futbollaukumā un bija nervozitātes, adrenalīna un gaidu apliecinājums.

Vīrietis bija nospriedis, ka šādas dienas jau sen ir aiz muguras.

Acīmredzot viņš bija alojies.

"Tagad tik sāksies!" Dekers nodomāja un iegāja telpā.