Читать книгу Šrilanka. Kursa darbs - Romans Arzjancevs - Страница 3

Tropiskā sala atrodas Indijas okeānā, pie Indostānas pussalas dienvidu gala. Šrilankas ziemeļus un Indijas dienvidus atdala Polka jūras šaurums 35 km platumā, bet savieno Ādama tilts – sēkļu un koraļļu salu virkne. Saskaņā ar leģendu Ādams, izraidīts no paradīzes uz zemi (uz Šrilankas salu), nogāja pa šo tiltu uz kontinentu. Salas forma ir iedvesmojusi tās pirmatklājējus un iemītniekus salīdzināt to ar pērli, dārgakmeni, ar mango augli.

Salas platība ir 65 tūkst. km², garums – 434 km, maksimālais platums – 225 km. Tās salīdzinoši nelielajā teritorijā ir atrodama vienreizēja ainavu daudzveidība. Šeit skatienu pārsteidz neskaitāmi zaļie toņi: gaiši zaļās kokospalmas un blāvāki dūmakā tīti mitrie meži, līdzenumos rīsu lauki no smaragdzaļa līdz iedzeltenam, kalnos – tumši tējas krūmi, bet piekrastē un upju tuvumā – mangrovju un bambusa audzes, kaučuka koku piesātinātais zaļums. Zaļš – kur vien paskaties, līdz pat tirkīza krāsas okeāna viļņiem. Plašas pludmales lagūnās ir aizsargātas ar koraļļu rifiem, smilšu sēkļiem. Līči, plūdēniem apveidiem iespiežoties krastā, aicināt aicina nopeldēties.

Augu valsts daudzveidību nodrošina purvainie rajoni dienvidu un rietumu piekrastē, sausās savannas ziemeļos un ziemeļaustrumos, garenie sālsezeri un zāļainie klajumi dienvidaustrumos.

Dienvidos un centrā slejas pauguru grēdas un tā dēvētie salas kalni (piemēram, Sigīrija), kuru augstums sasniedz 2000 m un vairāk. Visaugstākie no tiem ir Pidurutalagala (2524 m) un Ādama smaile (2245 m), kur dodas svētceļnieki, godājot šo kalnu kā svētu. Plato un aizas, ielejas un gravas, kalnu virsotnes un tējas krūmiem apauguši pauguri – pateicoties tiem, Šrilankas centrālā kalniene skaitās viena no visskaistākajām Āzijas ainavām.

25 lielas upes sākas kalnos un nes savus ūdeņus uz piekrasti, daudzas no tām, pārvarot krāces, veido ūdenskritumus. Visgarākā un nozīmīgākā Šrilankas upe ir Mahaveli-Ganga.