Читать книгу Šrilanka. Kursa darbs - Romans Arzjancevs - Страница 8

Šrilankas iedzīvotāji ir viesmīlīgi, atvērti un zinātkāri. Daudzi runā angliski, tāpēc pludmalē vai restorānā nav grūti uzsākt sarunu. Zīmīgi, ka, ja Šrilankā saka “jā”, tad sāk šūpot galvu tā, ka to sākumā neizbēgami pieņem par “nē”. Bet zināt, jums piekrīt.

Daudzas sievietes tradicionāli ģērbjas sari – kas ir 5 līdz 9 m garš auduma gabals, ko prasmīgi un skaisti aptin ap ķermeni. Vīrieši, jo īpaši ārpus pilsētu robežām, bieži valkā sarongu – garu svārku veidā ap gurniem apsietu auduma gabalu. Ēd ar labo roku: Šrilankā ir pieņemts uzskatīt, ka labā roka ir “tīra”, bet kreisā “netīra”. Veci ļaudis pēc paraduma košļā betelu, palaikam izspļaujot šī auga sarkano sulu.

Ņemiet vērā, ka pludmales Šrilankā ir sabiedrisks īpašums, tāpēc zvejnieki un ciemu iedzīvotāji nereti tās izmanto mums neierastam mērķim. Lieta tāda, ka tikai ceturtajai daļai iedzīvotāju ir savs ūdensvads, tāpēc daudzi iet pie akas, upes vai ūdenskrituma ar ziepēm un zobu suku (vīrieši un sievietes atšķirīgā laikā). Lai kā arī negribētos uzņemt šo ainu ar kameru, labāk to nedarīt, lai nevienu neaizvainotu.

Cienot vietējo iedzīvotāju reliģiskās jūtas, ir jāievēro daži vienkārši noteikumi. Pirmkārt, apavus atstāj pie ieejas mājā vai templī vai pat pie tempļa drupām. Galvassegu vajag noņemt. Šortos un atklātos sporta krekliņos templī ieiet nedrīkst un, protams, Budas acu priekšā smēķēt nav pieņemts.

Vietējie iedzīvotāji ir pārāk pieklājīgi, lai aizrādītu citiem par netaktisku uzvedību. Bet mēdz būt, ka arī viņu pacietībai pienāk gals! Tā, piemēram, vienā no slavenajiem Dambulas alu tempļiem aizliedza fotografēt. Un viss tikai tāpēc, ka kāda tūriste bija nodomājusi iemūžināt sevi Budam uz ceļiem. Un nelaime tāda, ka viņa nebūt nebija pirmā, kas izrādīja šādu necieņu vietējām svētvietām.

Uz salas tikumi ir stingrāki nekā Eiropā. Nūdisms ir aizliegts, sauļoties bez krūštura arī nav pieņemts. Un, ja redzēsit, ka vīrieši ir sadevušies rokās vai apskaujas, tad zināt: daudzās Āzijas un arābu valstīs tas nav nekas vairāk kā draudzības zīme.

Šrilankas iedzīvotāji izturas atturīgi un ar lielu pašcieņu. Centīsimies viņiem atbilst ar smaidu un pacietību, cienot viņu kultūru un paradumus.