Читать книгу Šrilanka. Kursa darbs - Romans Arzjancevs - Страница 9

Par to, ka Šrilankā mierīgi līdzās pastāv dažādas reliģijas, ceļotājs var spriest pēc tempļu būvju daudzveidības jebkurā pilsētā. Budistu, hinduistu, kristiešu un musulmaņu dievnami stāv burtiski blakus, un izrādās, ka vietējo iedzīvotāju apziņā visas četras reliģijas savā starpā ir saistītas. Tā, visi ticīgie dodas svētceļojumā uz Ādama smaili, uzskatot to par svētu. Hinduisti, budisti un musulmaņi kopā svin peraheru Katargamā. Gan singāļi, gan tamili aprīlī sagaida Jauno gadu.

Budisms

Mirdzošas baltas dagobas džungļos, milzīgas Budas statujas, budistu mūki ar skūtām galvām spilgtos oranžos tērpos, aromātisko nūjiņu smarža – tie visi ir apliecinājumi reliģijai, par kuras piekritējiem sevi uzskata 70% Šrilankas iedzīvotāju. Katrā ciemā ir savs “Bodhi koks”, un pie tā nāk cilvēki ar pateicību vai ar Budam vērstu lūgumu. Ejot garām templim, cilvēks apstājas, paklanās, saliekot rokas uz krūtīm, un tikai pēc tam iet tālāk. Autobuss nobremzē pie dagobas Kalutarā, konduktors, nolēcis no pakāpiena, iemet monētu tempļa siena spraugā, pasažieri godbijīgi pieliek plaukstas pie pieres, arī iemet pāris monētas, un autobuss brauc tālāk ar Budas svētību.

Kā Sidhārta ieguva apskaidrību

Budisms kā mācība radās Indijā apmēram pirms 2500 gadiem. Reliģijas dibinātājs – indiešu princis Sidhārta, 29 gadu vecumā atstāja galmu, lai nodotos askēzei un meklētu glābiņu no ciešanām. 35 gadu vecumā pilnmēness naktī (aprīlī – maijā) zem Bodhi koka Uruvelas ciemā, tagad Bodh-Gaja (Biharas štats Indijā) viņš piedzīvoja pēkšņu apskaidrību, kas tika sasniegta ar dziļu meditāciju. Un arī mūsdienās šī diena ir svarīgi svētki hinduistiem. Tālā Sidhārta devās uz pilsētām un ciemiem Gangas ielejā, sludinot savu mācību, un nomira 80 gadu vecumā. Kā vēsta nostāsts, viņš trīs reizes esot pabijis arī Šrilankā. Tagad uz Kelaniju, uz Ādama smaili, uz Nainativu pie Džafnas un Mahijanganu pulkiem traucas svētceļnieki.

Apmēram 250.g. p.m.ē. indiešu princis Mahinda atnesa Budas mācību (dharmu) uz Šrilanku, kur tā drīz vien kļuva par valsts reliģiju un arī šobrīd daudzējādā ziņā saglabā savas sākotnējās formas.

Hinduisms

Nākamie pēc budistiem hinduisti Šrilankā (16% piedzīvotāju) veido otro lielāko ticīgo grupu. Viņi pielūdz simtiem dievību, hinduisma izpratnē ietilpst simtiem āriešu un pimsāriešu kultu. Hinduisms ir atklāta sistēma, kas ietver sevī ticējumus un filozofiskus uzskatus, ētiskus jēdzienus un priekšrakstus, bet tam nepiemīt dogmatiska mācība. Guru – skolotājs, sludinātājs un mācītājs, tiek godāts kā otrais tēvs, kurš dod cilvēkam garīgu piedzimšanu. Tādējādi arī pats Buda tika uztverts kā viens no dieva Višnu iemiesojumiem.

Šrilankā īpaši ir izplatīts Skandas – kara dieva (viņu attēlo jāšus uz pāva), Ganešas – gudrības dieva ar ziloņa galvu, Višnu – “neuzvaramā pasaules sargātāja”, Šivas – iznīcinātāja un radītāja kults. Skanda un Ganeša ir dieva Šivas dēli.

Hinduistu tempļi raisa sajūsmu ar savu izsmalcināto arhitektūru, neskaitāmajiem dievību un cilvēku attēliem. Svastika pie ieejas templī vai mājoklī ir sens indiešu simbols, ar fašisma ideoloģiju šim krustam ar taisnā leņķī noliektajiem galiem nav nekāda sakara.

Hinduisma dievības ir sastopamas arī budistu tempļos. Hinduisma un budisma saplūšana arhitektūrā ir izsekojama līdz XI gs. Dažreiz budistu templī pilnā augumā dižojas efektīvs un kareivīgs Skanda, bet mazs Buda ir apmeties kaut kur stūrī.

Budisti, kā arī hinduisti, labprāt nes uz templi upurdāvanas, lai gan pats Buda sevi uzskatīja par skolotāju un sludinātāju, nepieprasot un negaidot upurus. Toties hinduistu dievībām pienākas nest veltes: ziedus, naudu, citas dāvana, lai pasargātu sevi no nelaimes un slimībām.

Kristietība

Saskaņā ar kristīgo tradīciju apustulis Toms pirmais ieradās Šrilankā m.ē. I gs. Tad salas krastā arī parādījās nelielas kristiešu apmetnes. Kristietības pozīcijas nostiprinājās koloniālās pārvaldes laikā. Uz šodienu 88% mūsdienu kristieši, kuri dzīvo pārsvarā salas ziemeļrietumu daļā, ir katoļi, pārējie ir protestanti.