Читать книгу No kurienes es esmu. Kāpēc es esmu šeit. Kur es eju 2.0. Ārzemnieka atmiņas - Valentīns Ruzanovs - Страница 9

7. NO SNACK

Оглавление

Valjoks izņēma atslēgu un atvēra dzīvokļa durvis. Diena bija saulaina, tāpēc mājās bija gaišs. ES biju izsalcis. Viņš iegāja virtuvē un paskatījās apkārt. Uz plīts atradās cepta panna ar vāku. Mammas nebija mājās. Noņēmis cepamās pannas vāku, Valjoks atklāja, ka mājā pēc perestroikas gadiem bija reta lieta – gaļa. Grilētas gaļas gabali! Pēdējo reizi viņš šādu ēdienu ēda pirms vairākiem gadiem, kad Banana izveda viņu ārā spēlēties, un pēc stundas viņi ar saksofonu un ģitāru nopelnīja lielu naudu. Un tagad cepta gaļa bija tikpat garšīga kā toreiz. Iezvanījās telefons. Valyok pacēla klausuli:


– Jā… cikos …? Labi.


Pēc stundas viņš jau bija stacijā un, pamanījis Fomiču, Valeru un radinieku, sveicināja:


– Čau!


– Čau!


– Vai visu esi paņēmis?


– Jā.


– Es iešu nopirkt cigaretes.


Atgriežoties Valjoks pamanīja dīvainu tipu, kas tupēja blakus stāvošajiem draugiem. Dīvainais tips bija pilnīgi inteliģents puisis apmēram trīsdesmit gadu vecumā, bet vai nu puisī bija kaut kas atbaidošs, vai arī Valeku kaut kas kaitināja:


– Ko, Fomič, zilie atkal uzlīmē?


Tips piecēlās pilnā augumā, un Valjoks nedaudz vilcinājās. Cīņas nebija. Sarunas laikā nemanāmi tuvojās elektrovilciens. Paņēmuši somas un mugursomas, visi steidzās pie automašīnām, un viedais tips neatpalika:


– Ņem mani līdzi?


– Nē.


– Žēl gan!


– Selyavi!


Pusstundu vēlāk, izkraušana no automašīnas, visi devās ceļā. Visgrūtākais no bagāžas bija pogas akordeons, kas tika vilkts pēc kārtas.


Ierodoties vietā, novelkot mugursomas un atpūšoties, viņi nepamanīja, kā tuvojas vakars.


– Nu, makšķerēt?


– Vai jums ir makšķeres?


Radinieks katram iedeva makšķeri, un, kādu laiku izrakuši tārpus un klīduši dīķa meklējumos, viņi visi apsēdās krastā. Zivis netika nozvejotas. Debesīs parādījās milzīgs dzeltens mēness. Šādā naktī trūka tikai vilku un vilkaču.


– Mēs šeit neko neķersim.


– Un es iekodu!


Fomičs devās uz Valku un paskatījās uz savu trofeju:


– Vēl mazs, ļauj augt!


Valjoks ar aizkaitinājumu raudzījās uz atšķirīgajiem lokiem, tāpēc ļoti vēlējās ceptas zivis.

No kurienes es esmu. Kāpēc es esmu šeit. Kur es eju 2.0. Ārzemnieka atmiņas

Подняться наверх