Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 11

Pienāks reiz diena kad nebūs vairs manis,

Un pazudīs debesis manas un zeme,

Un palikšu pati par zemi un zāli,

Kā ēna, kā migla kas ceļas un gaist.

Un nebūs prieka un nebūs vairs skumju,

Un itkā nebijis manis vai bijis…

Ne sāpju, ne naida, ne mīlas, ne baudu

Kas pavada ceļā tevi un mani

Bet, vēl jau es esmu, vēl jūtu un redzu,

Un lūdzu es mīlas mazliet un glāstu;

Un gaismas un saules siltuma kāda,

Ko dzīve vēl varētu saudzīgi sniegt.

Vēl jau šī diena ir mana un nakts,

Šī zeme vēl mana un mans ir prieks.

Kaut ārā migla, dzeļ lietus kā nātre

Bet mana tā nātre un lietus ir mans