Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 12

Es neaizbraukšu ciemos tālos,

Tik apmācies ir laiks un auksts…

Vien manas domas pacelsies no zemes,

Un aizlidos pie tevis, mīļais draugs.

Vien manas domas noglāstīs tev galvu,

Kur mati ne’kļāvīgie kādu cirtu vij,

Vien mana sirds tev aizsūtīs to ziedu,

Par mīlestību kuru sauc arvienu…