Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 14

Sapnis nolaižas, kā balta migla,

Aizmirstība, aizmirstība, aizmirstība…

Zemapziņa apņem, pārņem, caurauž…

Lidoju tai līdz un nekurieni…

Cauri laikmetiem un laikiem,

Mainās ainavas un es tām līdzi,

Kā varēja viss būt vai nebūt…

Un notikumi bijuši vai nebijuši

Tie manu sakarsušo prātu patur…

Kā alkstu kādas vēsas rokas

Kas īstenībā atgriezt spētu, sakot:

Ka nav tik traki, draudziņ, nav tik traki…