Читать книгу Viņa īpašums - - Страница 14
13. nodaļa
ОглавлениеRita
Pēc maniem aprēķiniem esmu šeit jau vairāk nekā nedēļu. Un es esmu pateicīgs Sergejam par to, ka viņš ir šeit. Bet es arī neļaušu, lai viņš mani spiež. Man ir apnicis šeit sēdēt. Es gribu paelpot svaigā gaisā, kamēr ārā vēl ir silts. Es iznāku no istabas un dodos lejā. Apskatos apkārt. Šeit neviena nav, kas ir mazliet dīvaini, ņemot vērā, ka parasti šeit sēž arī viņa cilvēki..... Es pagriežu durvju rokturi un atveru durvis, bet viņi neļauj man izkāpt. Kāds vīrietis bloķē manu izeju uz ielas. Es mēģinu viņu apiet, bet viņš man neļauj.....
– Es gribu iziet pagalmā?– Es viņam saku.– Ļaujiet man iziet!
– Nav atļauts!– atbildēja vīrietis.– Atgriezieties mājā!
– Es negribu sēdēt mājā. Jana ir aizgājusi. Ko tu gribi, lai es daru?– aizvainojiet viņu.– Zvani Sergejam un saki viņam, ka es neesmu cietumnieks!
Vīrietis pacēla telefonu un uzzvanīja man Sergeja numuru. Es joprojām nesaprotu visu šo piesardzību mājā. Šeit, ja paskatās apkārt, nevar iekļūt neviena pele, un es pat nerunāju par odiem.
– Sergejs Viktorovičs, jūsu draudzene lūdz iet pagalmā, ko man darīt?– jautāja vīrietis.
– Pietiek! Man ir apnicis sēdēt četrās sienās.– Man tas nepatīk.– Es vienkārši gribu iziet ārā un pastaigāties....
– Cik trokšņains tu esi… – otrā pusē sarkastiski atskanēja Sergeja balss.
