Читать книгу Mīlestība ir akla - - Страница 11

Es gulēju viņa siltajos apskāvienos. Man patīkami sāpēja ķermenis no fiziskās piepūles, ko biju aizmirsusi.

"Ir tāds nemitīgs uztraukums… Es neatceros, ka tā būtu bijis ar kādu citu."

Matvejs mierīgi nopūtās, turot rokas uz manis. Pēc mana trešā "uzbrukuma" viņš gandrīz uzreiz izslēdzās. Viņš mēģināja turpināt sarunu, bet kādā brīdī sāka runāt kā čigāns, un tad viņš vispār pameta tērzētavu.

"Brutāli… Es viņu patiešām uzjautrināju… Par ko tas viss? Kāda tu esi sieviete?" – Es nevaru noticēt, ka tas viss notiek realitātē. Bet viņš bija turpat blakus man, dzīvs un tik karsts.

Es sajutu nodevīgu krampju vēderā, un telpas klusumu piepildīja nelaimīgs rūkšķis.

"Nu, sveika, "nakts priesteriene"… Kurš ir laiks? Puse no diviem naktī… Lieliski, ir laiks ēst picu."

Es uzmanīgi izslīdēju no Metjū rokām, lai viņu nepamodinātu. Kādu brīdi skatījos uz viņa ķermeni, ieskatoties viņa sulīgajā, kailajā sēžamvietā un platajā, muskuļotajā mugurā.

"Paskaties, viņš ir aizsegts, tu, pakaļkāja…".

Taču vēders man neļauj pilnībā izbaudīt šo izrādi, nakts klusumā atkal atgādinot. Es dodos uz gaiteni, meklējot kreklu, bet viesistabā mani sagaida pārsteigums.

– Labs vakars, – Makars raugās uz mani no dīvāna, viņa smaids izplešas par šķelmīgu smaidu.

– Ak, mans Dievs!" es pārsteigumā sašņācos.

– Tu vari saukt mani vienkārši Makar, – viņš sarkastiski teica.– Glītas krūtis, – viņš rādīja uz mani ar pirkstu, pat necenšoties novērsties.

– Pagriezies prom!– es sūkstījos, cenšoties ar rokām aizsegt krūtis un meklējot Metjū T-kreklu.

– Vai tu jokies no manis?! Es neko neredzēšu," bērns izaicinoši saka.

– Izturies ar cieņu pret mani un savu brāli, – es mēģinu viņu nomierināt, bet viņam tas acīmredzami ir vienalga.

– Ar visu cieņu, mazulis… Ir vērts paskatīties, – viņš iedzer alu no skārdenes un pat nedomā novērst acis.

– Palīdzi man atrast T-kreklu, – es nolemju pārvērst sarunu par kaut ko konstruktīvu.

– Ej nu tā… Man ar to viss kārtībā, – apmierināts ar savu asprātību, viņš laiski iekož pepperoni un iedzer alu.– Kas notiek? Redzam, ka tev bija labs spļāviens, apsveicu…

Es beidzot atradu T-kreklu un ātri uzvilku to, pagriežoties ar muguru pret sienu.

– Paldies, – saku sarkastiski caur sakostiem zobiem.

– Nē, es zinu, par ko es runāju… Tev paveicās, viņš ir ļauns puisis, meitenes ar viņu kliedz kā trakas, – viņš apzināti izstiepa vārdus, uzmanīgi vērojot manu reakciju.– Tev tas neizdosies, – es parūpējos, sakrustojot rokas uz krūtīm, lai justos mazliet pārliecinātāka.

– Ko?" puisis izbrīnījās, it kā būtu apēdis citrona šķēli.

– Tu tik viegli no manis neatbrīvosies, – man sejā iekrita matu šķipsna, un es mēģināju to aizpūst malā.

– Jā… Tiešām?! Tu esi krāsā?– viņš reālistiski ataino pārsteigumu.– Tas ir slikti, mazulis," viņš līdzjūtīgi piebilst.

– Es nesaprotu pusi no tā, ko tu saki, – es sāku dusmoties uz šo iedomīgo, pašapmierināto puiku.

– Tu esi iemīlējies manā brālī… Tu esi izsists, mīļais… Tieši par to es runāju.

Es uzliku roku sev uz pleciem, zemapziņā gribēdama sevi pasargāt.

– Viņš ir invalīds, vai tu to nesaproti?

– Es sapratu, – es aizkaitināts atbildēju.

– La! Tu zini, par ko tu runā, – viņš ļāvās nepatīkamam, nātrīgam smieklam.– Nāc pie manis, man ir pica, alus, BFD.

– BFF ko?

– Jūs, vecie, esat vienkārši briesmīgi… Chbd ir TNT lieta. Tur ir bariņš puišu, kurus vajā viesi, pilns cringe.

– It kā jūs būtu no citas planētas, – es aizkaitināts sacīju, taču neatteicos no piedāvājuma apsēsties pie galda.

– Lai nu kā, krīt lejā. Mote mani saprot, un tu to drīz sapratīsi. Vēlaties alu?

– Nāc.

– Noķer, mazulis," viņš man meta bundžu, un es to viegli noķēru ar vienu roku.

– Vai tu pats vari to atvērt?

– Vai izskatās, ka man ir vajadzīga palīdzība?– Es uzmetu ironisku uzacu.

– Nē, tu neesi viens no tiem puišiem, kam ir tādi ņurdīgi gari nagi… Vai tu zini, kā viņi sevi noslauka?– Man šķiet, ka es jau esmu pieņemts savā pulkā, ja jau mēs runājam par fizioloģiskajām vajadzībām.

Es apsēžos blakus Makaram, atveru bundžu un ar lūpām noķeru vēso dzērienu.

– Es nezinu… Man nekad nav bijuši šādi nagi.

– Es nezinu, kāpēc sievietes to visu dara. Nagi, tās ņurdošās skropstas, lūpas… Tas ir vienkārši fucked up," viņš apstājās un uz mirkli pievēra acis, un viņa sejas bija pārsteidzoši līdzīgas Matveja sejai.– Pagaidiet… Jums ir savas lūpas?

– Manas.

– Ļauj man pamēģināt," viņš pietuvojās man tuvāk, bet es viņu apturēju ar roku pret viņa stingrajām krūtīm.– Nu, man vajadzēja pamēģināt… Ko darīt, ja… Tu savam brālim dari ātru.

– Tu esi tāds kretīns, – es nevaru nesasmaidīt par šādu uzkrītošu nekaunību.

– Un tu esi ciets rieksts… Ar skaidru riekstu, – nāk komplimenti.– Parasti pietiek ar desmit minūtēm, un cālis ir ārā kā korķis…

– Kāpēc jūs to darāt?

– Pivas ir labākais, – viņš iedzēra malku alus no skārdenes, sūkstīdamies to caur lūpām, un izelpoja.

– Neizvairies no jautājuma, puika, tev ir nepareizs puisis.

– Es tev neesmu parādā nekādus ņurdinošus paskaidrojumus, – viņš atcirta, un es tikko sāku justies tā, it kā man ar viņu būtu normāla saruna. Taču es negrasījos tik viegli padoties.

– Man ļoti patīk tavs brālis… Es tik viegli neatteikšos," es jutu, kā vaigus pārpludina sārtums.