Читать книгу Mīlestība ir akla - - Страница 8

– Rīta ziņās: "Akls vīrietis nogalināja piegādātāju…" – Matvejs mēģina maskēt savu aizkaitinājumu ar joku.

– Ticiet vai nē, es arī būšu šajās ziņās.

Modinātājs atkal uzstājīgi pīkst, es noskūpstu Metjū, un viņš aiziet, lai paņemtu pasūtījumu. Bet drīz no kaut kurienes gaitenī atskan kliedziens.

– Izklausās, ka kādam vajadzīga palīdzība....

Es steidzos pie viņa, bet jau viesistabā nespēju savaldīt smieklus. Matvejs cenšas izvairīties no Oskara, rokās tuciniekam picu kastu.

– Ak, mans Dievs, kas tas ir?

– Jūs teicāt, lai jūs pārsteigtu.

– Tu to izdarīji!

– Turiet Oskaru, viņš kļūst pārāk vaļīgs.

Es turu Oskaru, kurš sašutis nopūšas un metas pretī savam saimniekam. Matvejs ar ekvilibrista veiklību veiksmīgi nogādā kalnu kārbu ar aromatizētu picu kastēm tieši uz mūsu baudas mitekli.

– Mēs varam atlaist," viņš kliedz no istabas.– Ej gulēt, es atnesīšu mums dzērienu. Ko vēlaties, ūdeni, sulu, alu?

– Es gribētu vīnu, bet, ja nē, tad sulu.

Pie ieejas guļamistabā mani gandrīz nogāž no kājām Oskars, kurš sāk lūkoties uz kastēm un siekaloties.

– Ko tu dari? Tev to nedrīkst ēst, – viņš pacēla uzacis un nožēlojami nopūtās.

– Makars, tas blēdis, baro viņu ar gabaliņiem no galda, tāpēc viņš ir atkarīgs. Diemžēl viņš nekur nebrauks. Man vienalga, bet tev nāksies izturēt šo uzbrukumu.

– Tas ir ārpus manis. Tas ir kucēna glītuma uzbrukums.

– Paskaties, ja tu dod viņam vienu kodienu, tu esi pazudis uz visiem laikiem. Viņš no tevis neatkāpsies.

– Sapratu. Nokopējiet to.

Matvejs ar Vasilisas palīdzību atrod pareizo filmu, un es ar galvu ienirstu picu jūrā.

– Vai ir kāda no tavām iecienītākajām?

– Jā… Uzmini, kurš," es gribu ar viņu mazliet paspēlēties.

– Nesaki man, ka tas ir havajiešu.

– Tas ir tas, ko jūs par mani domājat – sparģeļi, brokoļi, tagad Havaju pica. Tiešām?– Es esmu nedaudz vīlies.

– Pagaidiet! Ar jalapeño pipariem?– Metjū piedzīvo atklāsmi, un es ar atvieglojumu izelpoju.

– Jā… ar pipariem.

– Tev patīk pikanti?

– Atkarībā no tā, par ko mēs runājam," es saprotu, ka viņš nerunā par ēdienu.

– Ļaujiet man iekost.

– No rokām?– Es esmu nedaudz pārsteigts par viņa lūgumu.

– No jūsu maigajām rokām, – viņš pazemīgi nolieca galvu, protams, tas bija joks, taču žests runāja daudz.

Es atlauzu gabaliņu no savas iecienītākās picas ar mazu pepperoni šķēlīti un pasniedzu to Metjū mutē. Viņš to paņem ar lūpām, it kā nejauši pieskaras manam pirkstam ar mēli. Elektrības vilnis aizskrēja no augšas līdz kājām.

– Mmmm…" Es nespēju savaldīt saldo stenēšanu.

Viņš atrod manu roku un pietuvina to pie mutes, laizīdams mērces paliekas no pirkstiem. Katrā viņa mēles pieskārienā manā ķermenī dzimst maigi uzbudinājuma viļņi.

– Mmmmmmmmmm.... kā es…" Es nopriecājos par maigumu un iekāri, kas mani pārņem šajā brīdī.

Vīrietis pievelk mani pie sevis un pieskaras ar lūpām manām, piparu asā garša sajaucas ar viņa skūpsta saldumu. Kad viņš atkāpjas, es dziļi ieelpoju.

– Ja kas, es darīšu to pašu…" Viņš ar atvērtu plaukstu pārbrauc pāri cirksnim, parādot man skūpsta sekas.

– Es noteikti gribētu redzēt kādu pieaugušo filmu ar tevi tajā....

– Es ceru, ka tu pats tajā piedalīsies," Matvejs pat tik intīmā brīdī saglabāja humora izjūtu.– Bet, no otras puses, mums ir iespēja iepazīt vienam otru. Dažreiz sekss neizdodas tik lielisks, un tu jūties vīlies.

– Es zinu, ko jūs domājat. Tomēr… es tevi redzu, un es nevaru skatīties nevienu filmu.

– Es varu tevi nomierināt, es arī nevaru skatīties filmu, zini?

Mēs pabeidzam picu un ērti iekārtojamies gultā, Matveja ķermenis ir tik karsts un enerģisks, ka es nespēju mierīgi gulēt un bez apstājas grozos no vienas puses uz otru. Man vēderā sāp krampji un nepiepildīta vēlme.

– Vai tev sāp vēders?– Matvejs līdzjūtīgi saspiež man plecu un noskūpsta templi.

– Kaut kā…

– Es domāju, ka zinu, ko varu darīt, lai tev palīdzētu," viņš aiziet un pēc brīža atgriežas ar mazu rotaļlietu rokās.– Šeit. Uzlieciet to uz vēdera.

Tas ir suņu sildītājs, un tas izstaro svētīgu siltumu, kas izplūst uz vēdera, nomierinot krampjus.

– Tu esi eņģelis, – es sajutu nepazīstamu sajūtu krūtīs, un neviens nekad, nekad nav par mani tā rūpējies.

– Tāpēc es jautāju par pikantajām lietām.

– Ļaujiet man to saprast.

– Es neesmu zvērs gultā… Es nedz cepu, nedz drāžos, nedz.....

– Nevajag turpināt. Vienkārši esi savējais. Tev nav jābūt tādam kā es.

– Bet es gribu pateikt vēl kaut ko.

– Uz priekšu.

– Meitenes bieži manu uzvedību maldina ar mīlestību, bet tāds jau es esmu. Es esmu vienkārši es. Vienmēr.

– Kas tas ir?

– Kā saka mans brālis, tas ir mazs nepatīkams šņukurs. Bet mans spēks, manuprāt, slēpjas citur.

– Kas tas ir?

– Spēja dot… Es neizmantoju brutālu spēku, es nepieprasu, es nepieņemu lēmumus sievietes vietā.

– Man šķiet, ka es jau iemīlēšos… – no iekšējās spriedzes cenšos visu reducēt līdz jokam.

– Nevajag…

– Jūs teicāt, ka nepieņemat lēmumus par sievietēm. Nu, tas ir atkarīgs no manis.

Viegli, bez straujām kustībām, es apsēdinu Matveju. Viņa rīks ir bīstami tuvu manam kājstarpē. Mūs šķir tikai viņa bikšu audums un manas biksītes, kas ir praktiski nekas. Es novelku kreklu un nolieku plaukstas viņam uz krūtīm. Viņš sūkstās, caur zobiem ievelkot gaisu, un izelpojot izelpo juteklisku stenēšanu:

– Mmmmmm....

Viņa daba acumirklī atdzīvojas un metas ārā ar visu savu spēku. Es lēnām atkailināju viņa kreklu, atsedzot plašās krūtis, klātas ar sulīgu veģetāciju. Matveja seja spilgti iemirdzējās, kā es jau biju iemācījusies, tā ir skaidra viņa spēcīgā uzbudinājuma pazīme.

Es paceļos uz ceļiem un attaisu viņam jostu, pēc tam arī skrepi, atbrīvojot viņu… Viņš ir skaists, pietiekami liels, gluds un mīksts pieskārienam. Mana roka alkatīgi glāsta samtaino ādu.

– Man droši vien vajadzētu iet dušā…" Matvejs mēģina mani apturēt. Bet es klusi turpinu kustināt roku augšup un lejup, palēninot un paātrinot.

Vīrietis noliecas atpakaļ uz spilveniem un atgāž galvu atpakaļ, viņa kakla vēnas saspringst. Vēnas uzbriest gar viņa locekli, asinīm ieplūstot ar katru kustību, padarot to lielāku un cietāku. Viņa siltums, smarža un stenēšana apreibina vairāk nekā vīns, un man jau reibst galva. Mana roka virzās uz galvu un ar aizvien lielāku uzstājību, maigi, bet ritmiski stimulē to.

– Mmmmmmmmmm.... aaaaaaaaahhhhhh…" vīrietis sten.– Es… es… es beigšu…

Viņš ar plaukstu apsedz galvu, aizturot elastīgu, karstu spermas strūklu, viņa ķermenis trīc saldās konvulsijās.

– Ak… tas bija… tik forši… – Matvejs svētlaimīgi purpināja, stiepjoties.– Un… beidzot… jau dažas dienas man ir erekcija, tas nav ļoti ērti. Pasniedziet man dvieli, lūdzu. Tas ir tur kaut kur plauktā.

Es dodu viņam dvieli, viņš noslauka sevi un uzvelk bikses.

– Tagad man tev jāatmaksā…

– Labi… Es tikai eju atsvaidzināties vannas istabā," mana balss bija zemāka un nedaudz aizķērusies no uztraukuma.

Es tipināju uz pirkstgaliem garām skumjam Oskaram, kurš nesaņēma picu, un visi par viņu bija aizmirsuši.

– Man žēl, bērniņ… Tētis grasās atpūsties, – es čukstu tikai ar lūpām un ieslīdēju vannas istabā. Pēc ātras noskalošanās zem dušas es atgriežos pie Matveja.

Šovs ir apturēts, no skaļruņiem skan Džo Kokera seksīgā, zemā balss, gaismas ir apslāpētas, un Matvejs ar plaukstām silda masāžas eļļu.

– Nāc pie manis, steidzies…

"…Bērniņ, novelc mēteli, ļoti lēni…" (Baby, take off your coat off, real slow)

– Ak, Dievs, es jūtos kā filmā, – manas iekšas trīc no priecīgas nepacietības.

– Jā, mazulis, deviņas ar pusi nedēļas.

"…Baby, novelc kleitu. Jā, jā, jā, jā, jā…" (Mest savu kleitu tur, jā, jā, jā, jā, jā, jā.)

– Nesaki man, ka tu tagad dejo, – Matvejs mēģina sadzirdēt, kur es esmu.

– Un es dejoju…

"…Jūs varat atstāt cepuri uz galvas…" (Jūs varat atstāt savu cepuri)

– Nāc pie manis, man tas ir jājūt…

"…Tu vari atstāt cepuri uz galvas…" (Jūs varat atstāt cepuri uz galvas.)

Es pieskrēju pie viņa un paķeru viņu aiz rokas, paceļot no gultas. Viņa rokas ir siltas un slidenas ar eļļu, balstās uz mana kailā ķermeņa.

"…Ej tur, ieslēdz gaismu. Nē, visas gaismas…" (Ejiet turp, ieslēdziet visas gaismas. Nē, visas gaismas.)

Es pagriežos pret viņu ar muguru, un viņa rokas balstās uz manas jostasvietas, tad uz gurniem un atkal līdz kaklam, atstājot pēc sevis zosādainus krampjus.

"…Tu dod man iemeslu dzīvot…" (Tu dod man iemeslu dzīvot.)

Es pietuvojos viņam tuvāk, viegli pieskaroties ar sēžamvietu viņa sākumam, un jūtu, ka viņš atkal ir gatavs.

"…Tieši tā, viņi mūs šķirs…" (Bet viņi mūs nesaplēsīs.)

Viņa rokas noslīd pie manām krūtīm un maigi tās saspiež, ļaujot maniem krūšu sprauslām izskriet cauri viņa pirkstiem.

"…Viņi netic šai manai mīlestībai…" (Viņi netic šai manai mīlestībai.)

Viņa kustības ir maigas un gludas, tad spiedošas un uzstājīgas – no manām krūtīm līdz atslēgas kauliem un kaklam. Es jūtu viņa elpu matos kakla aizmugurē, viņa rokas apvij manu ķermeni neredzamā saldas iekāres tīklā.

"…Viņi nezina, kas ir mīlestība…" (Viņi vienkārši nezināja.)

Viņš pievelk mani pie sevis, un es saprotu, ka viņa gatavība atkal ir kaujas gatavībā. Viņa gurni vienmērīgi kustas kopā ar manējiem.

"…Es zinu, kas ir mīlestība…" (Es zinu, kas ir mīlestība)

Viņa lūpas pieskaras manai ausij, un viņa mēle slīd man pa kaklu, atstājot uz manas ādas liesmojošu pēdu. Dziesma beidzas, un viņš pagriež mani pret sevi, ar lūpām aizsedz man muti, neļaujot ne ieelpot, ne izelpot. Bet es esmu gatava nosmakt, noslīkt, nomirt šajā skūpstā. Un tad atskan nākamā dziesma.

Tu zini, es tevi mīlu, es tevi mīlu .... Meitene, man vienalga, ja tu mani negribi, Tu zini, ka es esmu tavs tieši tagad.

"…Es tevi apveltīju ar burvestību…" (♪ I put a spell on you ♪)

* Šajā nodaļā tiek atskaņotas Joe Cocker dziesmas "You can leave your hat on" un "I put a spell on you".