Читать книгу Kaisles atspulgi - Anna Deivisa - Страница 3

Piccadilly Herald

1927. gada 4. aprīlis

VESTENDIEŠI

Vakar vakarā jaunatklātajā “Salamandras” deju klubā, Koventrijas ielā (viņi pasniedz vienu no Londonā labākajiem steak-au-poivre strauja, uzmundrinoša džeza pavadībā), kāds apšaubāmu tikumu džentlmenis cilindrā izmēģināja ar mani visai vardarbīgu čarlstonu un nekādi nebija aizdabūjams prom. Šodien es oficiāli atrodos “atlabšanas procesā” – tādā, kam nepieciešams mājās pavadīts vakars ar zivju pastas sviestmaizi un kakao krūzi. Tāpēc ka tā nav tikai mana galva vien, kas šobrīd sāp; tā nav parastā zvanīšana ausīs, kņudināšana kaklā un nelabums kuņģī. Nē, šodien manas lilijbaltās kājiņas ir zili melnas. Mīļo lasītāj, es tik tikko spēju pastaigāt!

Kā jau jūs zināt, ir pagājis vairāk nekā gads, kopš čarlstons izkāpa krastā un ieperinājās mūsu labākajos deju klubos. To švītīgi dejo Parīzē un Ņujorkā. Tad cik ilgam laikam vēl jāpaiet, līdz londonieši iemācīsies to darīt kārtīgi? Ar vīriešiem lielākoties ir visļaunāk. Goda vārds, ir gluži neizturami noskatīties uz šīm spārdīgajām un ļodzīgajām kājām. “Salamandrā”, izejot uz deju grīdas, jūs uzņematies atbildību par savu dzīvību. Patiesībā es pat neieteiktu sēsties pie galdiņa līdzās deju grīdai. Tomēr daudzas vājā dzimuma pārstāves nav nemaz daudz labākas – patiesi, ir visai daudz cāļu māšu, kas tikušas līdz Vestendai ar knābāšanu un šūpošanos.

Risinājums? Skaidrs, ka kursi. Ticiet man, meitenes, tas ir prātīgs naudas ieguldījums. Iesaku visām, kurām ir kādas aizdomas par to, ka viņu čarlstons var piederēt pie attiecīgā klukstošā paveida, steigšus uzmeklēt mis Letīciju (kura draugiem ir pazīstama kā Mazulīte) Harisoni no Meifēras. Ņemiet vērā: tas var mainīt jūsu dzīvi. Ideālā pasaulē, bez šaubām, meitene paķertu līdzi pie Mazulītes arī vīru vai draugu, bet, ja viņš domā, ka ir pārāk smalks un vīrišķīgs tādiem kursiem, jums nāksies viņu apmācīt pašām. Skatīsimies patiesībai acīs: mēs izglītojam savus vīriešus daudzējādā ziņā, pirms mēs – tas ir, tās no mums, kurām ir pāri trīsdesmit, – tiekam pie balss tiesībām (starp citu, tās, kurām ir zem trīsdesmit, izpelnītos manu līdzjūtību, ja es neapskaustu viņu skaisto jaunību), un mēs to darīsim tik ilgi, kamēr vīrieši būs vīrieši un sievietes būs sievietes. Samierinieties ar savu likteni.

Divas kaitinošas piezīmes, kuras es regulāri dzirdu katru vakaru, kopš mana slava ir gājusi plašumā: “Mis Griezne, kur jūs rodat enerģiju, lai katru vakaru kaut kur dotos? Jūsu darbs droši vien ir visgrūtākais visā Londonā.” un “Jums nu gan ir viegls darbs, mis Griezne! Jums nekas cits nav jādara, tikai jādodas uz izpriecu vietām un jālīksmojas, un tad jāpastāsta par to mums.”

Vēl es esmu sašutusi par dažādām viltvārdēm, kuras izliekas par mani, lai tiktu pie laba galdiņa un bezmaksas kokteiļiem. Šveicari, ja jums uzmācas šaubas, palūdziet, lai “Dimante” jums izpūš dūmu gredzenu. Tas ir viens no maniem talantiem, kas vienā mirklī atmaskos jebkādu viltus dārgakmeni. Jā, un, starp citu, man vēl nekad mūžā nav vajadzējis lūgt bezmaksas dzērienu!

Dimante Griezne