Читать книгу Lēdija gleznā - Maeva Harana - Страница 2

1702. gada 7. oktobrī Frānsisa Stjuarte parakstīja testamentu, atstādama līdzekļus kāda nama iegādei Skotijā; tam vajadzēja dot Lenokslavas vārdu.

Aizritēja gandrīz trīs gadu simteņi, un es svinēju kāzas šajā brīnišķajā, romantiskajā mājā, ceremonijā iekļaujot arī Frānsisas portretu. Es vēl neko nezināju par Daiļo Stjuarti, taču manī modās interese.

Vēlos pateikties šai dāmai un veltīt grāmatu viņai. Domāju, ka Frānsisai tā patiktu.

Mans vārds un seja jums šķiet sveša, tomēr jūs, krietnie ļaudis, jau vairāk nekā trīs gadu simteņus nēsājat mani kabatā. Es esmu Frānsisa, dēvēta par Daiļo Stjuarti, karaļa mīlēta (un vajāta piecu gadu garumā), un mana seja piešķirta Britānijai, jo rotā Anglijas vara monētas.

Šis ir mans stāsts, un jūsu ziņā ir noteikt, kas tas ir – mīlas romāns vai traģēdija.