Читать книгу Bīstamie sakari - Džefrijs Ārčers - Страница 3

“Ja kādam ir zināmi iemesli, kālab šie divi cilvēki nedrīkstētu tikt vienoti svētajām laulības saitēm, lai saka to tagad, vai pēc tam klusē mūžīgi.”

Harijs Kliftons nekad neaizmirsīs pirmo reizi, kad klausījās šajos vārdos – tikai pēc dažiem mirkļiem visa viņa dzīve sagriezās kājām gaisā. Vecais Džeks, kurš gluži tāpat kā Džordžs Vašingtons nekad nemeloja, sakristejā bija sarīkojis ārkārtas apspriedi un paskaidrojis, ka Emma Beringtone – Harija iemīļotā un dievinātā topošā sieva – varētu būt viņa pusmāsa.

Elles vārti Harija priekšā atvērās, kad viņa māte publiski atzina, ka patiešām vienu reizi ir stājusies seksuālās attiecībās ar Emmas tēvu Hugo Beringtonu. Tādējādi patiešām pastāvēja iespēja, ka Harijs un Emma ir viena tēva pēcnācēji.

Bet vienlaikus Harija māte satikās arī ar Arturu Kliftonu – ostas krāvēju, kurš strādāja Beringtonu kuģniecībā. Par spīti faktam, ka Meizija drīz pēc tam apprecējās ar jau minēto Arturu Kliftonu, mācītājs atteicās turpināt laulību ceremoniju, jo uzskatīja, ka tas būtu pretrunā ar gadsimtus seniem baznīcas likumiem asinsradniecības jautājumā.

Pēc īsa mirkļa Emmas tēvs Hugo Beringtons izlavījās no baznīcas pa dienesta izeju gluži kā gļēvulis, kas aizbēg no kaujas lauka. Emma kopā ar māti aizbrauca uz Skotiju, bet

Harijs, pagalam sagrauts, palika koledžā Oksfordā. Viņš nezināja, ko iesākt. Un viņa vietā visu izlēma Ādolfs Hitlers.

Jau pēc dažām dienām Harijs savu studenta ietērpu nomainīja pret vienkāršu jūrnieka formu, tomēr jūrnieka gaitas turpinājās nepilnas divas nedēļas. Vācu raidīta torpēda nogremdēja viņu kuģi, un Harija Kliftona vārds iekļuva bojāgājušo sarakstā.

“Vai tu ņem šo sievieti par likumīgi laulātu sievu un apsolies viņu godāt un mīlēt, līdz nāve jūs šķirs?” – “Jā.”

Tikai pašās kara beigās, ievainots atgriezies dzimtenē, Harijs uzzināja, ka Emma dzemdējusi viņam dēlu – Sebastjanu Arturu Kliftonu. Tikai tad, kad Harijs bija pilnībā atlabis, viņam pavēstīja, ka Hugo Beringtons ir nonāvēts visai briesmīgos apstākļos. Ģimenei tas nozīmēja atkal jaunu problēmu, kas Harijam bija ne mazāk postoša kā aizliegums precēt mīļoto sievieti.

Harijs nekad nebija pievērsis īpašu uzmanību tam, ka ir dažas nedēļas vecāks par savu labāko draugu Džailsu Beringtonu, Emmas brāli, taču tad uzzināja, ka tieši viņš – Harijs – varētu būt tiešākais titula un īpašuma mantinieks. Harijs nekavējoties pavēstīja, ka nav ieinteresēts mantot Beringtonu titulu un mantu, tādējādi atsakoties par labu Džailsam Beringtonam. Likās, ka Heraldikas palātas vadītājs varētu apmierināt šo prasību un viss būtu izvērties labi, ja vien neiejauktos liktenis Leiboristu partijas pārstāvja lorda Prestona personā, kurš, pat nekonsultējies ar pašu Hariju, nolieca svaru kausus par labu viņam.

– Tas ir principa jautājums, – lords Prestons paskaidroja laikrakstu korespondentiem, kuri viņu iztaujāja.

“Vai tu ņem šo vīrieti par savu likumīgu laulātu vīru, lai dzīvotu kopā ar viņu, kā Dievs noteicis, svētajā laulības institūcijā?” – “Jā.”

Visu šo laiku Harijs un Džailss palika nešķirami draugi, par spīti tam, ka pilnīgi oficiāli bija pretnostatīti viens otram gan Valsts Augstākajā tiesā, gan nacionālo preses izdevumu pirmajās lappusēs.

Par lordkanclera lēmumu Harijs un Džailss būtu līksmojuši, ja Emmas un Džailsa vecaistēvs lords Hārvijs joprojām atrastos savā vietā pirmajā solu rindā, lai kopā ar visiem noklausītos pasludināto spriedumu. Diemžēl viņam tā arī nebija lemts izbaudīt šo triumfa mirkli. Nācija palika sašķelta divās nometnēs, bet divām ģimenēm bija jāsavienojas.

Lordkanclera lēmumam bija vēl kādas sekas, kurām žurnālisti ātri vien pievērsa savu alkatīgo lasītāju uzmanību. Valsts Augstākās tiesas lēmums noteica arī to, ka Harijs un Emma nav asinsradinieki. Bet tas nozīmēja, ka viņš drīkst lūgt, lai Emma kļūtu par viņa likumīgu sievu.

“Es dāvāju tev šo gredzenu un apliecinu…”

Un tomēr gan Harijs, gan Emma zināja, ka lordkanclera pieņemtais lēmums nenozīmē arī pierādījumu, ka Hugo Beringtons nav Harija tēvs. Abi jaunie cilvēki bija kristieši un raizējās, ka varētu pārkāpt Dieva noliktos baušļus.

Visas pārciestās nedienas nebija mazinājušas viņu savstarpējo mīlestību. Gluži pretēji, tā bija kļuvusi tikai stiprāka. Savas mātes Elizabetes un Harija mātes Meizijas svētības iedrošināta, Emma pieņēma Harija bildinājumu. Viņu skumdināja vien tas, ka abu viņas vecmāmiņu dzīves ceļš bija aprāvies ātrāk un viņām nebija iespējams piedalīties mazmeitas laulību ceremonijā.

Tā nenotika Oksfordā, kā bija paredzēts iepriekš, un tādējādi izpalika ar to saistītā greznība, kā arī nenovēršamā skaļā publicitāte. Ceremonija notika reģistrācijas birojā Bristolē, kurā piedalījās vien tuvākie ģimenes piederīgie un daži senākie draugi.

Iespējams, abu laulāto skumjākais lēmums bija tāds, ka Sebastjans Arturs Kliftons būs viņu vienīgais bērns.