Читать книгу Adrenalīns - Deivids Elliss - Страница 21

“Ieņemt māju!” tev pavēl. “Vienalga, kas notika pagājušajā nedēļā. Vienalga, kas notika ar tavu labāko draugu. Ieņemt māju!” Un tu paklausi.

“Mums dotas norādes,” tu dzirdi kādu apgalvojam. Bet arī pirms nedēļas tās bija norādes – aplamas, speciāli piesūtītas. Trīs reindžeri un divi jūras kājnieki uzsprāga pusminūti pēc ieiešanas ēkā.

Par to tu prāto, kad stāvi pie mājas. Ir tikai divi naktī, bet tu nedomā par to, cik noguris esi. Tu nedomā par to, cik vientuļš esi. Tu nedomā par to, cik tev ir karsti, cik biezs ir tuksneša gaiss un cik sver tavs ekipējums. Tu nedomā par jautājumiem, kas tev sakrājušies par šo misiju un mūžīgo sasodīto neziņu.

Tu domā tikai par durvīm un visu, kas aiz tām slēpjas.

Pa kreisi no tevis stāv leitnants. Kaujas aprīkojumā un nakts redzamības brillēs Lū vairāk līdzinās robotam, nevis cilvēkam. Rokās viņš cieši sažņaudzis M-14 šauteni. Tomēr viņš ir cilvēks, un tu zini, ka viņa krūtīs strauji pukst sirds. Gluži tāpat kā tavējā.

Atskan sauciens, un tu steigšus seko leitnantam Lū. Namam ir arī sētas puses durvis, kuras ir citu komandas biedru pārziņā. Tu izkliedz pavēles, taču priekšistabā neviena nav. Telpā ir dīvāns, divi krēsli un lēta griestu lampa. Ož pēc tabakas. Cigarete joprojām deg uz mazā galdiņa pie dīvāna, un dūmu strūkliņa lēni vijas gaisā. Tu paskaties uz Lū. Arī viņš redz cigareti.

Vēl pirms mirkļa kāds ir sēdējis uz dīvāna.

Mājas dziļumā atskan šāvieni. Lū aizsteidzas pa gaiteni labajā pusē. Pirmās durvis ved uz vannas istabu. Tu seko viņam. Tīrs. Neviena nav. Lū piesit tev pie krūtīm un norāda uz dušas kabīni. Tu varbūt tai nepievērstu uzmanību, savukārt Lū parūpējas par visu. No kabīnes ārā karājas neilona aukla. Lū pavēl tev palikt sardzē un pats piesardzīgi slīdošiem soļiem tuvojas kabīnei, satver auklu, strauji parauj to un tūdaļ aizlec pēc iespējas tālāk – ja nu gadījumā seko sprādziens.

Nekā. Taču pati kabīnes tvertne izskatās šķība. Izrādās, tā ir slepena eja uz slepenu bunkuru.

Brīdi nogaidījis, Lū pabīda tvertni malā un atklāj eju gandrīz perfekta kvadrāta formā. Tu izstiep kaklu un ieraugi kāpņu galu. Pēkšņi no ejas atskan šāviens. Lū palec malā, un lodes atsitas pret flīzētajām sienām. Tu nomērķē pa četrstūraino eju un šauj.

Šāvieni no ejas apklust. Lū iemet caurumā granātu, un jūs izskrienat gaitenī. Tu izsauc palīgspēkus, un gaitenī parādās vairāki reindžeri. Tu atceries par šāvieniem nama dziļumā un savādo troksni, taču tavu uzmanību piesaista vannas istaba. Lū jau līdz pusei ir nozudis ejā.

Tās ir nestabilas virvju kāpnes. Tev slīd kājas, un tu gandrīz nokrīti ar galvu pa priekšu. Tu noturi līdzsvaru un desmit pēdas zemāk nonāc uz mīksta – varbūt plēņu – pamata. Ir tumšs, taču nakts redzamības brillēs tu redzi divus tuneļus, pa labi un pa kreisi.

– Noliec! – kaut kur uzkliedz Lū. – Met zemē! Es teicu, ka jāliek zemē! Noliec!

Tu sāc skriet un spried, ka troksnis nāk no labās puses tuneļa.

– Nomet ieroci! Nekavējoties nomet ieroci! Noliec savu ieroci!

Automātiskā ieroča šāvienu kārta. Un drausmīgs klusums. Tava sirds pukst tik spēcīgi, ka tev aizmiglojas acis, un bailes nomāc spēju runāt. Apņēmīgi pagriezies uz izvēlētā tuneļa pusi, tu pacel ieroci šaušanas gatavībā…

Lū ir saliecies un nokritis uz ceļiem. Kādu brīdi tu domā, ka viņam iesists, varbūt pa torsa apakšdaļu…

– Es taču teicu, ka jāliek zemē! Es teicu… teicu, ka jānomet ierocis. Kāpēc tu ne…

Piepeši tu ieraugi, ka leitnants rokās ir satvēris kādu sejiņu. Redzeslokā nonāk arī sīka roķele ar atvērtu plaukstiņu.

Un izdedžos mētājas ūdenspistole. Rotaļlieta.

Dažas pēdas tālāk atskan šāvieni. Tunelis met līkumu, tādēļ tu neredzi mērķi. Arī tu izšauj un tādējādi liec saprast, kas gaida iespējamos uzbrucējus.

– Leitnant Lū! – tu iesaucies.

Tomēr uzbrukums turpinās, šāvieni skan krietni tuvāk. Tu kopā ar vairākiem citiem reindžeriem atklāj uguni. Slēgto telpu piepilda dūmi un putekļi. Tavas nakts redzamības brilles kļūst nederīgas.

Lū nekustīgi sēž un auklē meitenes līķīti, šūpodams sarunājas ar to.

– Laižamies prom no šejienes! – uzsauc papildspēku komandieris. – Ārā!

– Leitnant! – tu sauc. – Leitnant Stoler! Tom!

Tu satver viņu aiz rokas un velc. Viņš nepretojas. Jūs abi esat nonākuši pamatīgā krustugunī.

– Pie velna, Tom, saņemies!

Beidzot Lū pieceļas kājās, un jūs nonākat pie virvju kāpnēm. Ir laiks pamest tuneli. Tu svied granātu, lai aizkavētu ienaidnieku. Un pēdējais, ko tu redzi, ir mazā meitenīte izdedžos. Granāta ripo uz viņas pusi.