Читать книгу Karalienes nerrs - Ella Mārča Čeisa - Страница 2

Talantīgs redaktors ir Dieva dāvana. Man ir paveicies, un Džefrija ceļojumā piedalījās veseli trīs. Kerinas Markusas izdoma palīdzēja iedvest dzīvību tēlos, kas atveidoti slavenajā van Deika gleznā ar Džefriju Hadsonu un karalieni Anrietu Mariju. Kerina jūsmoja par Džefrija stāstu un ticēja, ka es spēšu to pavēstīt, tādējādi sniedzot man izdevību kļūt par labāku rakstnieci, un es vienmēr būšu pateicīga par to. Bez viņas man klātos daudz grūtāk. Kad Kerina saņēma piedāvājumu turpināt karjeru citur, Mārgarita Smita aizrautīgi metās Džefrija pasaulē. Grāmata kļuva par viņas mazuli, un viņa izvadīja Džefriju cauri dažādiem labojumiem, noslīpējot stāstu līdz mirdzumam. Kad parādījās iespēja ļauties piedzīvojumiem, Mārgarita to izmantoja gluži kā romāna varone. Viņa apkopoja visas piezīmes un plānus, nodeva Džefriju spējīgajās Enas Bensones Brūeres rokās un sāka jaunu dzīvi Kanādā. Šarmanto rojālistu laikmets ir slavens ar saviem varoņiem, kas pēdējā mirklī ierodas un paveic kaut ko šķietami neiespējamu. Ena ietraucās Džefrija pasaulē nedēļu pirms grāmatas prezentācijas un visus apžilbināja, kaismīgi slavinot šo romānu. Viņa ne vien izlasīja manuskriptu un sagatavoja runu, bet arī atsūtīja man savus ieteikumus, uzlabojot grāmatu vēl vairāk. Mēs ar Džefriju esam tev neizsakāmi pateicīgi.

Man ir veicies, metoties šajā piedzīvojumā ar brīnišķīgiem aģentiem – Andreu Kirillo un Kristīnu Hodžerbu, kā arī pārējiem talantīgajiem darbiniekiem Džeinas Rotrosenas literārajā aģentūrā. Jūsu aizrautība un palīdzība grāmatas tapšanā ir nenovērtējama dāvana.

Mana brīnišķīgā meita Keita, viņas jaukais vīrs Kevins un abi nenovaldāmie zēni Sems un Ouens dāvā man prieku, smieklus un mīlestību. Pateicos, ka iemācījāt man atkal rotaļāties.

Paldies Deividam, ar kuru man ir kopīgas gan labās, gan sliktās atmiņas. Tu apvaldīji haosu, kad vajadzēja pārcelt tēti no mūsu bērnības mājām uz dzīvokli un pēc tam arī uz pēdējo atdusas vietu blakus mūsu mātei. Sarežģītās situācijās tu izturējies krietni un cienīgi, un es lepojos, ka esi mans brālis. Es mīlu tevi vairāk nekā jebkad.

Vēl es pateicos kritiķu grupas dalībniecēm – talantīgajām rakstniecēm Leslijai Lengtrijai, Džanīnai Mērfijai un, kā vienmēr, Sūzanai Kerolai (sievietei, ar kuru man ir “kopīgas smadzenes” jau gandrīz trīsdesmit gadus). Mēs ar Džefriju paceļam neskaitāmas ļoti stipras kafijas krūzes par godu jums.

Protams, es pateicos labajām draudzenēm Morīnai Ditmarai, Ailīnai Dreierei, Elizabetei Greisonei un Temijai Hogai. Jūs vienmēr atsaucāties uz maniem zvaniem.

Un liels paldies Bobam Bredlijam, talantīgajam, labsirdīgajam vīram, kurš arī aizraujas ar rakstīšanu, lasīšanu, vēsturi un nervozu kolliju, vārdā Olivers. Paldies par kafiju no rīta, par to, ka spēlēji Semam “vilcienu dziesmas” telefonā un atgādināji man paēst, kad steidzos pabeigt grāmatu. Pateicos par mūziku, kas ikvienu dienu padara maģisku, un par nesavtīgajām rūpēm, ko veltīji manam mirstošajam tēvam, lai es tiktu uz Ouena pirmo dzimšanas dienu. Pateicos par sarunām, kas silda manu sirdi, un par tavu dzejnieka domāšanu, kas piešķir skaistumu katrai kritušajai lapai. Pateicos, ka mani saproti. Pateicos, ka mani mīli.