Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 23

Mēs – ziemas bērni, kaut… tūlīt,

Saule tūlīt būs un gaisma!

Liekas – pastiep tikai rokas…

Bet – pirkstu gali satver salnu,

Un nesniedzas līdz pumpuram —

Kaut zaros trauslajos jau sen

Vienalga – pavasara sulas rit!

Tik jāpagaida vēl!

Mazliet, mazliet…

Mēs – skarbie ziemas bērni!

Kaut arī mūsu sirdis saules alkst un siltuma —

Kas dāvāta tik dāsni citiem tiek

Bet mūsu nosalušās dvēseles vēl gaida…

Varbūt vēl vairāk nekā gaismas pielietās…

Mēs esam ziemas bērni

Kaut – pavasari sirdī,

Mūs savās važās ziemas stingums tur

Un vaļā negrib laist…

Mēs esam smagie,

Tie —

Ne vieglie, jautrie, ko vasariņa apmīļo.

Kur spēku rast, kas palīdzēs-

Vien cerība…uz sauli?