Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 30

Uz plosta mazā, caur lietiem un vētrām

Ar sapņiem kaistošās smadzenēs savās

Es klusiņām peldu, es nezinu ceļa

Vai tā mana dzīve, ko dzīvoju es

Varbūt, mans ceļš būs vēl smagāks

Uz leju vilks slinkums un skumjas

Un dzīves / sadzīves kļūdas —

Jo plosts mans – dziesmas un ilgas

Nebēgšu projām no tiem, kas nelaimi sola

Kas krastā stāv droši un smejas

Tik nesajēgs viņi, kas notiek ar mani

Kas sauc mani tālē

Kā gribu aizpeldēt projām no ikdienas

Uz sava mazā un ļodzīgā plosta

Uz laimes salu, uz miera mītni

Vai – tā tikai tur – saules otrajā pusē?

p.s. atdzejojums