Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 40

Es stāvu uz zemes

Vai esmu zemzemes..

Kam vēlat man prieku nesaprotamo…

…kad salijis krancis mirkst lietū,

Un meklē ar skatienu savu

– jel kādu,

– Un gatavs par to

Un glāstu tik vienu

Dzīvību atdot

Savu…

Kam gan dzīvības tavas

Vajag…

Tu – muļķa kranci!

Vai neapjēdz lietas,

tik pašsaprotamas!