Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 25

Es atlaižu tevi, dvēsele mazā —

Lido, kā putns pasaulē tālā.

Lūkojies, plaši atvērtu sirdi,

Mācies no cilvēces, dzirdi?

Tikai skaties, tu, dvēsele mana,

Atpakaļ nenāc, ja kļūsi,

Kā melna vārna, kā tumša nakte,

Kam tādu tevi, man vajag?

Kur tādu tevi es likšu – dzirdi?