Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 32

Vai uz nelabu vēji tā kliedz:

Cik tālu tu esi mans bērns…

Vai tikai karu baismajos laikos,

Uztrauca mātes krācošie koki?

Kaut zināt spētu, ka liktenis devis

Laimīgu mūžu, tev mīļais…

Pārējo – zini, es izturēt spēšu,

Kaut tālu, bet zināt, ka esi…

Laiks izrauj kalendāram lapas,

Vienu, tad otru …un vēl un vēl…

Tikai – kāpēc šīs lapas tavējās,

Mani aiznes sev īdzi…