Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 26

Es teikšu vārdus, kas sacels pret mani

Vai pusi tautas – to zinu:

Es nemīlu jūru! Ak, kādas šausmas!

Vien dziļā cieņā noliecu galvu

Šīs varenās stihijas priekšā…

Es vaidus dzirdu jo baisus

No dzelmes stindzinošās tavas

Tavs klusums mānīgs ir un miers

Un vilini projām tu, tālē zilā

Varbūt, mana dvēsele, trausla pārlieku

Ka bēg no tā nemiera, tevis dvestā?