Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 36

Kalnā manā stāv pīlādzis

Sarkanu asiņu pieliets;

Aizceļo dvēsele ceļos tālos

Atstājot ķermeni zemei.

Pretī zvaigznēm spožām,

Pretī mūžīgai mūžībai…

Tikai – kāpēc ļoti, tik ļoti,

Man ir žēl tevis, mīļais…