Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi - Dzintra Regina Jansone - Страница 33

Galds un krēsls un vientuļa svece,

Aiz loga vaid liepas un lieti sit rūtīs…

Jau dienām un mēnešiem līst

Aiziet mans skumjais rudens

Un gaidu es vientuļo ziemu

Auksta saule piemiedz ar aci

Salti sniegi pūderē seju, saltā ziemā es eju

Vējš auksts glauž manu galvu

Sniega kristāli jaucas pa gaisu

Vai jūs, pārslas arī – meklējat kādu

Bet siltums jūs nobeigs, to zināt?