Читать книгу Sâkums - Дэн Браун - Страница 17

Mēness apspīdētā tuksnesī uz austrumiem no Dubaijas bagijs Sand Viper 1100 strauji nogriezās pa kreisi, saslīdēja un apstājās, uzsitot spožo lukturu priekšā lielu smilšu vilni.

Pie stūres sēdošais pusaudzis norāva aizsargbrilles un nopētīja to, kam gandrīz bija pārbraucis pāri. Nokāpis no braucamrīka, viņš bažīgi tuvojās tumšajam apveidam smiltīs.

Tik tiešām, tur atradās tieši tas, ko viņš pirmīt bija iztēlojies.

Priekšējo lukturu gaismā uz vēdera smiltīs gulēja nekustīgs cilvēks.

– Marhaba? – puisis uzsauca. – Vai jūs mani dzirdat?

Nekādas atbildes.

Spriežot pēc apģērba – tradicionālās tarbuša cepures un platās taubas –, tas bija vīrietis, labi barots un drukns. Vējš jau sen bija aiznesis prom gan viņa pēdu nospiedumus, gan riepu sliedes un jebkuras norādes par to, kā viņš nonācis tik tālu atklātā tuksnesī.

– Marhaba? – puisis atkārtoja.

Klusums.

Īsti nesaprazdams, ko iesākt, puisis pastiepa kāju un uzmanīgi iebikstīja vīrietim sānos. Kaut arī ķermenis bija tukls, miesa šķita saspīlēta un cieta, jau izkaltusi vējā un saulē.

Viņš pavisam noteikti bija miris.

Puisis noliecās, satvēra vīrieti aiz pleca un ar grūtībām apvēla uz muguras. Vīrieša nedzīvās acis stingi raudzījās debesīs. Viņa seju un bārdu klāja smiltis, bet arī netīrs viņš nez kāpēc izskatījās draudzīgs, pat pazīstams, gluži kā mīļš tēvocis vai vectēvs.

Tuvumā sāka dārdēt pusducis kvadriciklu un bagiju. Puiša draugi, kuri bija plosījušies pa smilšu kāpām, apmeta loku un brauca atpakaļ, lai pārliecinātos, vai ar viņu nekas nav noticis. Rēcošie braucamrīki parādījās kāpas korē un noslīdēja lejup pa smilšaino nogāzi.

Apstājušies visi noņēma aizsargbrilles un ķiveres un sapulcējās ap šaušalīgo atradumu – izkaltušo līķi. Viens no puišiem sāka satraukti runāt. Viņš bija pazinis slaveno allamu Saīdu alFadlu, zinību vīru un reliģisko līderi, kurš laiku pa laikam mēdza uzstāties universitātē.

– Ko lai mēs tagad darām? – viņš skaļi noprasīja.

Sastājušies aplī, puiši klusēdami skatījās uz līķi un tad izdarīja to pašu, ko būtu darījuši pusaudži visā pasaulē. Izvilkuši telefonus, viņi sāka uzņemt fotogrāfijas un sūtīt tās saviem draugiem.