Читать книгу Dziļie ūdeņi - Džeina Ena Krenca - Страница 14

No restorāna virtuves iznāca Hetere Lembrika un noslaucīja rokas savā šefpavāra priekšautā.

– Protams, ka es tevi atceros, Medlina. Laipni lūgta "Krabju būdā"! – viņa sacīja, apskaudama jauno sievieti. – Izsaku līdzjūtību par vecmāmiņas zaudējumu. Man viņa ļoti patika. Viņa deva man darbu, kad man tiešām tas bija nepieciešams. Tu jau saproti…

– Man viņas ļoti pietrūkst, – Medlina atzina.

– Mēs allaž skumstam, kad aiziet labs cilvēks. Tā tam jābūt, – Hetere paskaidroja, soli atkāpās un nopētīja Medlinu no galvas līdz papēžiem. – Mans Dievs, tu gan esi izmainījusies! Kad aizbrauci no Mucinieku salas, tu vēl biji pavisam bērns.

Heterei bija apmēram piecdesmit pieci gadi. Medlina atminējās viņu kā vientuļo māti, kura smagi strādāja un vienmēr izskatījās pārgurusi, lai neteiktu, ka galīgi novārgusi. Lai uzturētu dēlu, viņa strādāja divos darbos – dienā stāvēja aiz letes "Krabju būdā", bet vakaros pasniedza ēdienu viesiem, kuri bija apmetušies "Rītausmas ragā".

– Ir jauki atkal tevi satikt. – Medlina uzsmaidīja Heterei. – Tu izskaties vienkārši lieliski.

Tas nebija melots. Hetere tiešām labi izskatījās. Vaigi virtuves sutā bija pietvīkuši, bet bija skaidri redzams, ka viņa vairs nav tā izmisusī sieviete, kādu Medlina viņu atcerējās. Tagad Hetere likās savas dzīves noteicēja.

Medlina pamanīja ziņkāri, ar kādu Hetere nopētīja Džeku.

– Iepazīsties! Šis ir Džeks Reiners, – Medlina steidza paskaidrot. – Viņš sniedz konsultācijas viesmīlības industrijā un palīdzēs man izlemt, ko iesākt ar "Rītausmas ragu".

– Priecājos iepazīties. – Hetere pamāja.

– Es arī. – Džeks palocīja galvu un, palūkojies virtuves virzienā, piemetināja: – Lai ko jūs tur gatavojat, tas smaržo lieliski.

– Tas ir mans īpašais jūras velšu sautējums. Pasniedzam ar pašceptu maizi.

– Tad to arī ēdīšu, – Džeks paziņoja. – Vismaz iesākumā.

Hetere iespurdzās.

– Vai nevēlaties vispirms ielūkoties ēdienkartē?

– Noteikti, bet es jau tagad zinu, ka vēlos sautējumu.

– Es izvēlēšos to pašu, – Medlina piekrita.

– Pasūtījums pieņemts, – Hetere sacīja un pamāja uz brīvu galdiņu. – Apsēdieties. Aizsūtīšu pie jums Trišu, lai pieņem pārējo pasūtījumu. Šovakar mēs neesam pārlieku noslogoti. Rīt gan pilsētā uz brīvdienām ieradīsies atpūtnieki. Kopš tavas aizbraukšanas Mucinieku līcis ir mainījies. Nedēļas nogalēs te ir daudz tūristu.

– Jā, es manīju jaunus veikalus un krodziņus. – Medlina pamāja.

Tad Hetere iegāja virtuvē, un jau pēc mirkļa viņas seja parādījās ēdiena izsniegšanas lodziņā.

– Domāju, ka esi dzirdējusi jaunumus. Treviss Vebsters gatavojas kandidēt Kongresa vēlēšanās, – viņa ierunājās.

– Jā, esmu dzirdējusi, – Medlina atbildēja un iekārtojās pie galdiņa aiz sarkanā aizslietņa.

– Nedēļas nogalē Vebsteru mājā Mucinieku ragā notiks liels pasākums. Ielūgti visi salinieki. Tu jau saproti – vietējais zēns dodas uz Vašingtonu.

– Tu gatavosi?

– Vai tu joko? Nē. – Hetere izvalbīja acis. – Viņi nolīguši ēdinātājus no Sietlas. Vietējie pavāri nav pietiekami labi, lai atstātu iespaidu uz potenciālajiem sponsoriem un mediju pārstāvjiem. Bet arī mums atlēks kāds labums. Cilvēkiem taču gribas ēst.

Pie galdiņa pienāca jauniņa viesmīle.

– Vai vēlaties kaut ko no bāra?

Džeks pasūtīja alu.

– Mani apmierinās jebkas sarkans, ko izlejat glāzēs, – Medlina paziņoja.

– Tūlīt atnesīšu.

Viesmīle aizsteidzās. Medlina vēroja Heteri rosāmies virtuvē aiz lodziņa.

– Zini, Hetere, vecmāmiņa vienmēr apgalvoja, ka tev kādu dienu būs pašai savs restorāns. Viņa teica, ka tu allaž esi uzdevusi jautājumus un vērojusi rosību virtuvē.

Heteres iesirmās uzacis savilkās.

– Vai viņa tev teica, ka iedeva man naudu, bezprocentu aizdevumu, kas man bija nepieciešams, lai nopirktu šo restorāniņu, kad nomira tā iepriekšējais īpašnieks?

– Nē, par to viņa nekad nav ieminējusies, – Medlina atbildēja un juta, ka acīs sariešas asaras. – Vecmāmiņai bija laba acs, viņa zināja, kuram ir kāds talants.

– Paldies, bet, kā jau sacīju, viņa bija ļoti labs cilvēks. – Hetere pašūpoja galvu. – Nespēju noticēt, ka tu vakar ieradies un uzgāji Toma Lomeksa līķi.

– Ziņas ātri izplatās.