Читать книгу Randiņš tējnīcā - Millija Džonsone - Страница 15

Brīnumainā kārtā “Bārnslijas hronika” nebija publicējusi ziņojumu par to, kas atgadījies Mārtina bēru laikā. Bija notikušas vairākas bruņotas laupīšanas The Booze Brothers veikalu ķēdes ietvaros, un šis notikums veselas divas nedēļas noturējās avīzes pirmajās lapās. Vispirms tika ziņots par pašu laupīšanu, tad arī par laupītāju aizturēšanu pēc tam, kad viens no laupītājiem bija ievietojis “feisbukā” savu fotogrāfiju no meklēto personu vietnes, pievienojot tai parakstu “Beidzot slavens”. Karla tikai priecājās par to, ka pasaulē ir tādi stulbeņi, kas spēj piesaistīt visas preses uzmanību. Vēl brīnumaināks bija fakts, ka notikums nebija atspoguļots arī “Dienas bazūnē”, sensāciju kārajā Dienvidjorkšīras avīzē, kas bija visnemākulīgākā lapele cilvēces vēsturē. Karla to pārbaudīja katru dienu pusotras nedēļas laikā pēc trača, nospriezdama, ka vēlāk to jau varētu uzskatīt par novecojušu informāciju, kas nav pelnījusi atrasties avīzes lapās. Lielāko apjomu “Dienas bazūnē” aizņēma atvainošanās par informāciju, kuru tā bija kļūdaini publicējusi iepriekšējo dienu laikā. Patiesībā tai vairs nevajadzētu ienest naudu, tomēr lapele bija izpelnījusies zināmu kulta statusu lasītāju vidū, kuri to pirka tikai kļūdu dēļ un ļāva privātajam uzņēmumam tikt pie visai pieklājīgas peļņas.

Bija pienākusi vēstule no Džūlijas advokāta, kurā tika pieprasīts, lai Karla atbrīvotu māju līdz jūnija beigām. Karla nezināja, vai viņai arī vajadzētu meklēt juristu. Viņa jutās kā sastingusi un pirmo reizi arī ļoti izsalkusi. Viņa iemeta bļodā trīs Weetabix galetes un tad apķērās, ka piens ledusskapī ir kļuvis kunkuļains kā jogurts. Karla devās uz vietējo veikalu, lai nopirktu svaigu pienu, maizi un sviestu. Tā bija pirmā reize, kad viņa iepirkās pēc Mārtina nāves. Galetes likās pliekanas un negaršīgas par spīti milzīgajam izsalkumam, tomēr Karla piespieda sevi tās sakošļāt. Viņa vairs neatcerējās, kad pēdējo reizi ēdusi. Viņas džinsi bija sākuši karāties uz auguma.

Karla nezināja, ko ar sevi iesākt. Viņa nezināja pat to, kas šodien par datumu. Cik laika bija atlicis līdz jūnija beigām? Kurp viņa tagad dosies? Kā lai sakravājas un aizbrauc – viņai tik tikko pietika enerģijas, lai iztīrītu zobus. Karlai gribējās, lai Terēze būtu mājās, taču, no otras puses, varbūt labāk, ka viņas te nebija. Karla nevēlējās, lai Terēze ienāktu pa durvīm, tik smaidīga un optimistiska, un atrastu Karlu šņukstam. Viņa nespēja atcerēties, kad Terēzei ir jāatgriežas. Prātā nez kāpēc bija aizķērusies maija pēdējā pirmdiena.

Tad pie sētas durvīm atskanēja klauvējiens, tās atsprāga vaļā, un Terēze iesoļoja iekšā, kā allaž smaidīga un optimistiska.

– Svei-iki. Uzmini, kurš nāk? – Tad smaids nozuda no iedegušās sejas. – Jēzīt. Vai tu esi ievērojusi diētu?

Un par spīti saviem agrākajiem solījumiem Karla sagaidīja labāko draudzeni šņukstēdama.