Читать книгу Uz naža asmens - Deivids Morels - Страница 41

Ložu necaurlaidīgo logu stikli mirdzēja saules staros. Pļaviņā pie mājas nolaidās helikopters. Rotora lāpstiņu radītā gaisa plūsma pielieca zāles stiebrus visapkārt.

– Kad es varēšu atgriezties pie ģimenes? – Helikoptera dzinēja troksnis lika misis Petersonei pacelt balsi.

– Tiklīdz būsim pārliecināti, ka jums vairs nedraud briesmas, – Džeimija paskaidroja.

– Tikpat labi varētu teikt: “Kad Āronam vairs nedraud briesmas.” – Misis Petersone pameta ar galvu uz Kevanas pusi.

Džeimija bija tik ļoti pieradusi pie vīra segvārda, ka viņu pārņēma kaut kas līdzīgs nerealitātes sajūtai, kad kāds Kevanu nosauca par Āronu.

– Tas ir ne tikai pašas, bet arī jūsu ģimenes drošības labad, – Džeimija atgādināja. – Ticiet man, par jums labi parūpēsies.

– Ņujorkā?

– Jā. Manhetenā.

Misis Petersone brīdi padomāja. – Vai tuvumā ir Radio City mūzikhola ēka?

Džeimijas sejā parādījās tikko manāms smaids. – Desmit kvartālus no jūsu apmešanās vietas. Daži izskatīgi jaunekļi jūs labprāt turp pavadīs.

– Viljams piezvanīja tiesnesim Kenfīldam, un mums ir atļauja aizbraukt no pavalsts un uzturēties Ņujorkā līdz dienai, kad sapulcēsies iepriekšējās izmeklēšanas zvērinātie, – Kevana stāstīja Gārtam.

– Viņš tiešām var pasteidzināt lietas. – Gārts acīmredzami nebija apmierināts ar to, ka postenis palīdz ietekmēt notikumus. – Mēs pārbaudām apkārtnes viesnīcas un moteļus. Īpašu uzmanību pievēršam mājām netālu no degvielas uzpildes stacijas pie Aļņu krustojuma, kur tu pirmoreiz redzēji uzbrucēju vienību. Tāpat zvanām lidsabiedrībām un vietējām auto iznomāšanas aģentūrām.

– Runājot par uzsprāgušo mašīnu… vai esi pārliecināts, ka bumba tiešām uzstādīta zem automašīnas?

– Nozieguma vietas izmeklētāji to apstiprināja.

– Velns parāvis, ko tas varētu nozīmēt? – Tomēr Kevana saprata, ka atbilde ir acīmredzama. – Tas, kurš tos vīrus nolīga, baidījās no tā, ko viņi var izpaust, ja tiek notverti un iztaujāti. Līdzīgi viņš rīkojās ar snaiperi.

Helikoptera pilots ar žestu aicināja visus iekāpt.

– Paldies par palīdzību, Gārt.

– Priecājos, ka esat izķepurojušies sveiki un veseli.

“Vienīgi Endželo nepaveicās,” Kevana nodomāja un iekaisa dusmās, atceroties mirušo biedru. “Un es atradīšu vainīgo.”

Helikopters cēlās aizvien augstāk, lai tiktu pāri klintīm, un pagriezās austrumu virzienā. Taču, kad lidaparāts atstāja Tītona ieleju, Kevana rīkojās pretēji tam, kā bija nosolījies sev iepriekš. Viņš lūdza pilotu vispirms doties uz ziemeļiem, jo gribēja redzēt savu rančo. No lidojuma augstuma viņš aplūkoja izdegušo pļavu, līdz ar zemi nolīdzināto mājvietu, krāsmatas, apogļojušos baļķus, dziļās bedres, kas bija radušās, uzsprāgstot propāna cisternai un helikopteram.

Kevana un Džeimija saskatījās.

“Jā, es atradīšu vainīgo,” viņš domās nozvērējās.