Читать книгу Rudens dēka - Millija Džonsone - Страница 17

Gajs uzkliedza Varto, kad bija pieķēris viņu izurbinām no auss sēru un noslaukām pirkstus priekšautā. Kad restorāns piederēs viņam, viņš patrieks vienu otru ar koku, taču pagaidām, paklausot Kenija lūgumam, nevienam neko neteiks. Tomēr, tiklīdz viņa vārds būs ierakstīts dokumentos, Varto tiks pasūtīts labi tālu līdz ar pārējiem salašņām, kurus bija pieņēmis Kenijs. Gajs slepenībā priecājās par iespēju piepildīt šo virtuvi ar aizrautīgiem darbiniekiem, kuri bija gatavi mācīties no viņa, nevis piekraut šķīvjus ar baciļiem. Ar cilvēkiem, kuri guva no ēdiena gandarījumu, kuri vēlējās radīt līdz ar viņu un lepoties ar to – ar cilvēkiem, kuri nevēlējās noindēt klientus.

Gajs iznira no saviem sapņiem un pieķēra Džinu blenžam uz sevi ar viņas nevainīgi zilajām acīm. Meitene aši novērsās, izskatīdamās samulsusi. Gajs zināja, ka patīk Džinai, un nožēloja, ka nejūt pret viņu to pašu. Taču dzīve nemēdza piedāvāt tik vienkāršus risinājumus.

Gajs ieprātojās, vai kļūšana par restorāna īpašnieku piešķirs viņam papildu pievilcības punktus Flosas acīs. Varbūt viņam vajadzētu ierosināt ģimenes pusdienas un nākt klajā ar ziņām par gaidāmo darījumu, un pie reizes pagatavot visiem fantastisku cepeti? Svētdien. Viņš svētdien nestrādāja – jā, tātad tas bija izdarāms.